Iršos, Klintainē, Vietalvā un Pilskalnē nākamajā gadā sāks ūdensapgādes sistēmas rekonstrukciju, jo šīs pašvaldības iekļautas Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda 2005. gada nacionālajā programmā “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība”.
Iršos, Klintainē, Vietalvā un Pilskalnē nākamajā gadā sāks ūdensapgādes sistēmas rekonstrukciju, jo šīs pašvaldības iekļautas Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda 2005. gada nacionālajā programmā “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība”.
Šī programma paredzēta pašvaldībām, kurās ir līdz diviem tūkstošiem iedzīvotāju. Šādos nelielos pagastos dzīvo dzīvo trešdaļa valsts iedzīvotāju. Iepriekš veiktā izpēte liecina, ka gandrīz visās šajās pašvaldībās nepietiek naudas vienkāršiem ūdenssaimniecības remontiem, kur nu vēl attīstībai. Ūdenspiegādes caurules un iekārtas ir novecojušas, nav atdzelžošanas ierīču, ūdens kvalitāte ir slikta, arī attīrīšanas iekārtas darbojas neefektīvi.
Programmas “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība” darbības laikā plānots darīt visu, lai ūdens kvalitāti mazpilsētās un pagastos uzlabotu: pārbūvēs vai izbūvēs no jauna ūdens ieguves vietas, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdenstorņus, atjaunos ūdenspiegādes cauruļu tīklus, modernizēs tehnoloģiskās iekārtas un procesus, ierīkos mērītājus. Tehniskajā projektā norādīs, kādus darbus konkrēti veiks katrā pagastā.
2005.—2006. gada programmā iekļautās Aizkraukles rajona pašvaldības — Irši, Klintaine, Pilskalne un Vietalva — projekta dokumentāciju daļēji jau sagatavojušas. Visas pašvaldības noslēgušas līgumu ar konsultantfirmām par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi un projektēšanu, kā arī pieteikuma sagatavošanu Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fondam. Vietalvas pagasts tehnisko projektu jau saņēmis. Programmā iekļauta arī Sērene, taču tā nav projekta dokumentāciju izstrādājusi.
Daļu summas, kas jāmaksā konsultantfirmām, apmaksā Vides ministrija, daļu — pašvaldības. Projekta izmaksas Iršos prognozētas 175 tūkstošu, Pilskalnē — 220 tūkstošu, Klintainē — 160 tūkstošu, Vietalvā — 245 tūkstošu latu apmērā. 75 procentus nepieciešamo līdzekļu piešķirs Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonds, 25 procenti būs vietējais finansējums — pašvaldības līdzfinansējums un valsts dotācija.
