Latvijas Vieglatlētikas savienības vadītāju preses konferencē nosauca 15 sportistu, kuri pārstāvēs Latviju 13. pasaules čempionātā vieglatlētikā Dienvidkorejas pilsētā Tegu. Viņu vidū ir arī vietalvietis Igors Kazakevičs. Viņš soļos 50 kilometru. Tā kā Igors patlaban strādā Vācijā, netālu no Minhenes, sazinājāmies ar viņu elektroniski.
— Vai vēl arvien esi bez trenera?
— Jā, man nav trenera. Esmu maz trenējies, atgūstos pēc traumas, pēdējā gada laikā tādas bija sešas, tāpēc arī iznāca nepilnvērtīgi treniņi.
— Vai savus konkurentus jau zini?
— Nezinu. Viņus uzzināšu, kad būšu Korejā, bet arī tikai neilgi pirms starta.
— Kad izbrauc uz Dienvidkoreju?
— Vēl nav nekādu ziņu.
— Vai karstums nebaida?
— Mani drīzāk baida fiziskā kondīcija — nezinu, kam esmu gatavs. Vācijā visu vasaru ir lijis, un pārsvarā bija +12, +15 grādu. Tā ka karstumam galīgi neesmu “rūdījies”.
— Ir zināms, kurā dienā soļosi?
— 3. septembrī, sacensību priekšpēdējā dienā.
— Kādu vietu pats sev paredzi?
— Pat nezinu, cik soļotāju startēs un vai es pats varēšu līdz galam tikt.
— Tavs rezultāts, kvalificējoties sacensībām, ir 3.59:43. Vai tas ir arī tavs labākais?
— Šo rezultātu sasniedzu šogad Slovākijā. Labākais ir bijis Pekinā 2008. gada olimpiskajās spēlēs — 3.52:38.
— Vai sacensībām kāds tevi materiāli atbalsta?
— Man nav atbalstītāju.
Pasaules čempionātos Starptautiskā vieglatlētikas federācija visiem dalībniekiem apmaksā gan ceļu, gan dzīvošanu, gan ēdināšanu. Tā ka Latvijai nav nekādu izdevumu saistībā ar mani. Man vien tagad jānokļūst Latvijā, un tie ir mani izdevumi.
— Kad pēdējo reizi biji mūspusē?
— Vietalvā biju 26. februārī — tieši mēnesi pirms tam, kad izpildīju normatīvu. Tur slēpoju 38 kilometrus. Diemžēl pēc tam guvu traumu un nevarēju trenēties. Normatīva izpilde bija pozitīvs pārsteigums man pašam, jo nebiju trenējies. Atkal ceru uz “cūceni”…
— Ko tev novēlēt?
— Veselību!
