Vakar stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, un aptaujātie pašvaldību pārstāvji tos vērtē dažādi: vieni uzskata, ka tie mazinās birokrātiju, citi domā, ka palielinās. Kokneses novada domes iepirkumu komisijas vadītājs Alberts Bambāns teic, ka iepirkumu jomā darbojas kopš likuma pieņemšanas, konkursu rezultātu pārsūdzēšanas gadījumu neesot bijis, bet birokrātija ir liela. Pēc viņa domām, līdz ar grozījumiem tā kļūs vēl lielāka.
No pretendentu saraksta varēs izsvītrot tās firmas, ar kurām agrāk ir lauzts līgums. “Firmu “Tika”, kura iesāka un nevarēja pabeigt ielu remontu Aizkrauklē, vēlreiz pilsētā es negribētu redzēt, tomēr katrs gadījums ir jāvērtē individuāli,” saka Aizkraukles novada domes izpilddirektors un iepirkumu komisijas vadītājs Einārs Zēbergs.
Skeptiķi gan teic, ka šis noteikums nebūšot šķērslis — uzņēmumu īpašnieki varot nodibināt citu firmu. Līdzīgi kā izvairoties no nodokļu maksāšanas — firma bankrotē, paliek parādā, īpašnieki nodibina citu uzņēmumu un atkal nemaksā nodokļus. Tā rīkojies arī dažs Aizkraukles puses uzņēmējs.
Vienkāršoto iepirkuma procedūru varēs piemērot darbiem par summu līdz 30 tūkstošiem latu, agrāk — līdz 20 tūkstošiem. Izskanējušas bažas, ka tas varētu veicināt korupciju. “Ir labi, ja tiek mazināti birokrātiskie šķēršļi. Mēs visu veicam tā, kā paredz likums, līdz ar to es te nekādu koruptīvo risku nesaskatu,” saka Zēberga kungs. Līdz šim Aizkraukles novada pašvaldības rīkotajos iepirkumu konkursos neesot bijis gadījumu, kad pretendenti konkursa rezultātus pārsūdzētu, jo nolikumos prasības tiek noteiktas skaidri un nepārprotami. Likuma grozījumus viņš vērtē pozitīvi.
Aizkraukles novada pašvaldība jau līdz šim izziņas par pretendentu nodokļu parādiem un citiem saimnieciskajiem rādītājiem pieprasīja no Valsts ieņēmumu dienesta un citām iestādēm, bet turpmāk tas būs jādara visiem konkursu rīkotājiem — to nosaka likums. Tādējādi varēs izvairīties no gadījumiem, kad tiek sniegtas nepatiesas ziņas.
Likumā ir arī citi grozījumi. Tie tapuši, sadarbojoties dažādu ministriju un institūciju pārstāvjiem, un likums tikšot pilnveidots arī turpmāk. Ne viens vien gan sūkstās, ka ir grūti izsekot līdzi visiem likuma grozījumiem, tomēr, ja tie mazinātu birokrātiju un firmu negodīgumu, tas būtu ieguvums.
Pēc Valsts kancelejas statistikas, 2009. un 2010. gadā pamatotas bijušas 80 procentu sūdzību, bet pagājušajā gadā — 60 procentu. Cerēsim, ka likuma grozījumi tomēr mazinās birokrātiju un konkursu rezultātu pārsūdzēšanas gadījumus. Patieso ainu gan rādīs normu piemērošana praksē.
