Klintaines pagastā, līdzīgi kā citos, aizvadīto nedēļu notikumi mainījuši iedzīvotāju ikdienu. Katrs kaut kā mēģina pielāgoties situācijai, un cilvēki izmanto lauku priekšrocību, dzīvojot viensētās.
Grāmatas sāk lasīt elektroniski
Pagasta dzīve galvenokārt koncentrējās ap pagasta pārvaldi, kur darbojas arī bibliotēka un ir vieta pasākumiem. Ārkārtas situācijas laikā apmeklējumiem tas viss slēgts, šobrīd nav apskatāma arī martā atklātā novada iedzīvotāju rokdarbu izstāde, pakalpojumi pieejami attālināti, veikalu nav, un tuvākā vieta, kur var iegriezties, ir degvielas uzpildes stacija un “Liepkalnu” maiznīca, kur ar savām automašīnām dodas tikai nepieciešamības gadījumā. Salīdzinoši klusais pagasts kļuvis vēl klusāks — pagasta centra ielas ir tukšas, arī pie mājām rosība mazāka.
Klintaines pagasta bibliotēkas vadītāja Alita Kluša stāsta, ka savējiem cenšas palīdzēt arī šajā sarežģītajā laikā, sazinoties ar cilvēkiem un noskaidrojot, kas viņiem nepieciešams. Dažam vajag grāmatas, citam kaut kas jāizdrukā mācībām. Lasāmvielu senioriem pieved mājās, arī ikgadējās ienākumu deklarācijas dažiem palīdzēts iesniegt, protams, attālināti.
— Cilvēki tiešām uzmanās un vairāk uzturas mājās. Ja nogādāju kādu grāmatu vai periodiku, ielieku pastkastītē, bet atpakaļ šobrīd to visu neņemu. Dezinfekcijas līdzekļi ir, un piesardzību ievērojam. Izmantojot “Trešā tēva dēla” iespējas, cilvēki lasa arī e-grāmatas, un aizvadītājā nedēļā attālināti piešķirtas vēl divas piekļuves paroles. Kamēr nav apmeklētāju, ir daudz citu pienākumu, tā ka darbs turpinās, — teica Alita Kluša.
Saistībā ar remontu ēkā Rīgas ielā 19, Pļaviņās, uz telpām Klintaines pagasta pārvaldes ēkā pārvietota novada sociālā dienesta dušas un veļas mazgāšanas vieta, ko izmanto maznodrošinātie un citi. Iedzīvotājiem šie pakalpojumi tur pieejami divas reizes nedēļā, ievērojot piesardzības pasākumus.
Maksājumus neviens nav atcēlis
Klintainiete Rita atzīst, ka šobrīd tāpat kā citi vairāk uzturas mājās. Laiku palīdz īsināt rokdarbi un dators.
— Visi tiešām ir piesardzīgāki. Sajūta nav laba, jo esmu riska grupā — vecumā virs 70 gadiem, tāpēc īpaši uzmanos. Kontaktējos tikai ar savējiem, un laiku pavadu mājās vai svaigā gaisā, kur nav apkārt citu. Pārtiku man atved, un ikdienā nekā netrūkst, jo ūdens un siltums ir nodrošināts. Drīz jau varēs darboties siltumnīcā. Kam jāiet uz darbu, tiem jāiet, bet pensionāri sēž mājās. Visi, šķiet, nodrošināti, jo neviens nav lūdzis palīdzību. Ir jāpaciešas un jācer, ka tas viss drīz beigsies, — saka Rita.
Šobrīd viņai izpaliek darbošanās folkloras kopas nodarbībās klātienē, bet dalībnieki sazinās telefoniski un dalās ar to, kā kuram veicas ikdienā.
Ģimenēm, kurās ir bērni, uz veikalu jādodas biežāk, jo pārtikas krājumi itin ātri izsīkst. Arī ne visi strādājošie var palikt mājās.
Solvita no Rīteriem atzīst, ka arī iepriekš viņiem nekā uz vietas nebija, pēc visa vajadzēja doties uz Koknesi, Pļaviņām, Aizkraukli vai citviet.
— Darbs cilvēkiem arī lielākoties ir ārpus Rīteriem, un pagaidām visi strādā. Tā ka lielu izmaiņu vēl nav, dzīvojam savu dzīvi, lai arī nedrošības izjūta, protams, ir lielāka. Cilvēki ir dažādi, un dažs tāpat neievēro noteikto distanci veikalā vai sabiedriskā vietā. Ja mājās ir mazi bērni, tas viss satrauc vairāk. Turklāt, braucot uz darbu vai dodoties iepirkties, saskare ar vīrusu var būt jebkur, jo tas nav acīm saskatāms. Jāuzmanās, un galvenais, lai ir darbs, jo maksājumi par pakalpojumiem jau nav atcelti, — saka Solvita.
Visi ir saprotoši
Klintainietis Āris ar ģimeni strādā savā zemnieku saimniecībā, kurā nodarbojas ar piensaimniecību. Viņš atzīst — ja situācija kļūs sliktāka, tas ļoti negatīvi ietekmēs darbību. Viss apstāsies, arī ienākumi, kas atkarīgi tikai no pašu darba.
— Šobrīd pienu un tā produktus klientiem piegādājam, un visu cieņu mūsu pircējiem — nevienam nav jāatgādina par drošības pasākumiem vai distances ievērošanu. Visi esam piesardzīgāki. Ik pa laikam vajag iepirkties veikalā. Arī tur ir dezinfekcijas līdzekļi un cimdi, bet cenšos lieki neaiztikt durvju rokturus vai citas virsmas. Paņem nepieciešamo un norēķinies, bet mājās nomazgā rokas. Arī bērni brīvdienās brauc pie mums tikai ar savu transportu, lieki nekur neiegriežoties. Neko darīt, ir jāpiesargājas, un tas palīdz izvairīties ne tikai no Covid-19, bet arī citiem vīrusiem, — stāsta Āris.
Viņš atzīst, ka cilvēki lielākoties apzinās reālo situāciju un kļuvuši piesardzīgāki. Noplakusi daudzu bravūra, un jācer, ka nevajadzēs rīkoties tik drastiski kā citās valstīs, ja kāds pārkāpj ārkārtas situācijas ierobežojumus. Pateicoties tiem, jācer, ka slimības izplatību izdosies apturēt. Āris spriež, ka lauku cilvēkiem ir vieglāk, jo var uzturēties svaigā gaisā savā viensētā. Pamazām sākas arī pavasara darbi, kas novirza domas. ◆
