Kaut arī valdība lepni paziņoja par efektīvu inflācijas apkarošanas plānu, cenas turpina lēkt debesīs.
Kaut arī valdība lepni paziņoja par efektīvu inflācijas apkarošanas plānu, cenas turpina lēkt debesīs. Gandrīz katru dienu arvien vairāk naudas jātērē par maizi, degvielu, dažādiem pakalpojumiem. Eksperti uzskata, ka inflācijas straujo pieaugumu aprīlī — 8,9 procenti salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, iespējams, izraisījis pats Finanšu ministrijas izstrādātais un valdības akceptētais inflācijas bremzēšanas plāns.
Straujo inflācijas pieauguma tempu skaidro ar pārtikas un pakalpojumu cenu kāpumu. Domāju, ka visdramatiskāk cenas ietekmē nepārdomāti paziņojumi par likumprojektiem, kas varētu skart katru no mums. Līdz ar to rodas vēlēšanās kaut ko “saraut”, pirms ierobežojumi stājas spēkā.
Visiem vēl labā atmiņā baumas par iespējamo lata nestabilitāti. Lai gan bažām nebija nekāda pamata, jau nākamajā dienā finanšu tirgus mudžēja kā izpostīts skudrupūznis, un strauji pieauga procentu likmes. Nevēlēdamies zaudēt naudu, uzņēmēji tām līdzi cēla preču un pakalpojumu cenas. Līdzīgu cenu lēcienu radīja arī gāzes un elektroenerģijas cenu palielināšanās. Sazin kā mūsu labklājību vēl ietekmēs paziņojums, ka Finanšu ministrijas ierēdņi plāno pievienotās vērtības nodokli palielināt līdz 20%. Šāda vēlme pamatota visai dīvaini — ministrijām pietrūkstot naudas tēriņiem…
Speciālisti prognozē, ka inflācijas ierobežošanas plāna ieguvumus jutīsim gada otrajā pusē. Taču šīs runas ir vājš mierinājums, kad maciņā jāskaita santīmi. Mēneša laikā dzīvot Latvijā kļuvis par 0,9 procentiem dārgāk. Pērkot dārzeņus aprīlī, par tiem bija jāmaksā par 12,3 procentiem vairāk nekā martā. Maize maksāja par 1,3% vairāk, zivis un zivju izstrādājumi — par 1,2% vairāk, piens un piena produkti bija par 0,8% dārgāki. Diemžēl algas šim cenu lēcienam līdzi tikt nespēj.
