Jaunais gads sācies ar augstākām degvielas cenām. Izmaksu pieaugumu vieni no pirmajiem izjūt tie, kuriem auto ir ikdienas nepieciešamība, bet visvairāk uzņēmēji, kuru vienīgais darba- rīks ir auto. Kreņķis arī degvielas tirgotājiem, jo dārgā degviela varētu samazināt pieprasījumu pēc tās.
Kāds ir Aizkraukles puses transporta pakalpojumu jomā darbojošos uzņēmumu vadītāju viedoklis un kādas degvielas tirgotāju prognozes, par to rakstā.
Saistībā ar Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” naftas produktiem šogad no 1. janvāra benzīna akcīzes likme pieaugs par 4 centiem litrā, dīzeļdegvielas — par 3,1 centu litrā, savukārt šķidrās propāna gāzes — par 3,8 centiem litrā. Papildus akcīzes likme tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā, kā rezultātā no šī gada uz akcīzes pieauguma rēķina degvielas cena kāps par 4,8 centiem benzīnam, par 3,8 centiem dīzeļdegvielai, bet šķidrajai propāna gāzei par 4,6 centiem litrā.
Autobraucēji jutīs izmaiņas degvielas cenās, tās pieaugs, taču jāpiebilst, ka savulaik tās ir bijušas vēl krietni augstākas, par ko liecina fakti no nesenās vēstures. Līdz ar eiro ieviešanu 2014. gadā cenas degvielai bija augstākas nekā šobrīd. Piemēram AS “Virši-A” 95.markas benzīns maksāja 1,289 eiro, 98. — 1,332, bet dīzeļdegviela — 1,289 eiro.
Kritiskā brīdī samazinās autoparku
“Kā ir, tā jādzīvo,” saka Andis Egle no autotransporta uzņēmuma “A. Egles” Aizkrauklē, kura saimniecībā ir 30 kravas automašīnas. Viņš atzīst, ka degvielas cenu kāpums nav nekas īpašs, ne pirmā, ne pēdējā reize, un, ja reiz tas nepieciešams, tātad jāpieņem: “Būtu vien tā problēma. Es par to nesatraucos.” Nevarot būt runas par laikus gatavošanos šim cenu kāpumam, un patiesībā tas nav dramatiski. Pakalpojumu cenas nāksies pārskatīt, un, ja klienti būs ar mieru noslēgt jaunus līgumus, pieņems jaunās cenas — labi. Šobrīd degvielas cenu kāpums varētu nozīmēt lēnāku uzņēmuma attīstību.
Ja peļņa būs maza, nevarēs iegādāties jaunu tehniku. “Jāturpina strādāt, nodokļi jāmaksā, bet, ja peļņas daļa paliks pārāk maza, būs jādomā, ko darīt. Ja kļūs neizdevīgi, uzņēmumu nāksies likvidēt vai pārdot. Iespējams, gada griezumā cenas koriģēsies, un bizness ieies vecajās sliedēs. Varbūt būs izdevīgi degvielu iegādāties Lietuvā, kur tā pašlaik ir lētāka. Latvieši neraud, latvieši strādā,” uz optimistiskas nots īso sarunu pabeidz Andis Egle.
Arnis Barkāns no autotransporta uzņēmuma “Arīts” nenoliedz, ka degvielas cenu kāpums firmas darbu ietekmēs. “Jāmēģina pārslēgt līgumu, ja tas neizdosies, būs slikti. Jau tagad viss ir atņemts, peļņa principā nekāda. Kritiskā situācijā nāksies samazināt autoparku.” Pērnā gada beigās cerībā par situācijas labvēlību iegādāta vēl viena kravas automašīna. Ja darba nebūs, ķersies pie vecākās tehnikas pārdošanas. Uzņēmumā ir trīs furgoni ar 9 tonnu kravnesību un kravas buss. Runājot par degvielas pirkšanu Lietuvā, Arnis Barkāns teic, ka tas nozīmē vai nu zaudēt PVN, vai arī veltīt papildu laiku un kreņķus tā atgūšanai.
Atsaucot atmiņā 2014. gadu, kad Latvijā degvielas cenu kāpums patiešām bija dramatisks, arī “Arīts” bija spiests pieņemt spēles noteikumus un automātiski pāriet no cenas latos uz tādu pašu cenu eiro. Ja cena par kilometru bija 35 santīmi, ar eiro ieviešanu to nepalielināja, bet gan nomainīja valūtas zīmi. Tas nozīmē, ka biznesā vislabāk veicās laikā, kad Latvijā norēķini bija latos. Toreiz visi iespringa un kaut kā izķepurojās. Par algas palielināšanu uzņēmuma darbiniekiem šobrīd nevarot būt ne runas.
Indulis Bāliņš, uzņēmuma “Kristīne B” vadītājs, kura pārziņā ir 22 kravas automašīnas, saka, ka pagaidām degvielas cenu starpību nejūt, jārēķina līdzi, tomēr 40 eiro uz tonnu dīzeļdegvielas — tas nav maz. Daļa klientu līgumus par šo gadu slēguši pērnā gada beigās, līdz ar to izmaksas rēķinātas pēc pērnā gada degvielas cenām, lai gan bija skaidri zināms to kāpuma apjoms. Savukārt jaunie līgumi varētu tikt slēgti pēc kāda laika, un pārvadātājs, kā allaž, šādās situācijās paliek zaudētājs. Tā kā “Kristīne B” pārsvarā strādā ar klientiem Eiropā, arī degvielas tvertnes mēdz piepildīt ārpus Latvijas, tajā skaitā meklējot arī izdevīgāku cenu. Ar izmaksām saistīta lieta ir laicīga rēķinu apmaksa. Ja Eiropā par to nevar sūdzēties, tad Latvijā tā joprojām ir liela problēma un viens otrs klients par padarīto nav norēķinājies jau pusgadu.
Kā personīgās automašīnas vadītājs Indulis teic, ka varbūt biežāk padomās — vajag vai nevajag braukt, un jokojot saka, ka vienu reizi gadā neaizbrauks ciemos.
Sāpēs arī zemniekiem
Jānis Riekstiņš, degvielas tirgotāja AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs, komentējot kārtējo degvielas akcīzes nodokļa kāpinājumu, ir skeptisks par šāda soļa pozitīvo efektu, tajā skaitā ieguvumu tautsaimniecībā kopumā. Viņš arī atzīst, ka Lietuva, kur šī nodokļa pieaugums ir uz pusi mazāks, kļuvusi interesanta, piemēram, kravu pārvadātājiem, kas caur šo valsti dodas tālāk uz Eiropu. Kāpēc lai Latvijas uzņēmumi tvertnēs neiepildītu lētāku degvielu? Līdz ar to papildinātu arī Lietuvas valsts budžetu.
Par PVN atgūšanu, Latvijas uzņēmumam pērkot degvielu, piemēram, Lietuvā, Jānis Riekstiņš teic, ka tā gan nav problēma, īpaši tad, ja uzņēmums transporta degvielas tvertnes piepilda ārvalstīs. Jautāts par iespējamajām lielākām atlaidēm, kas varētu daļēji kompensēt cenu kāpumu, viņš teic, ka jau šobrīd atlaides ir lielas. Turklāt uzņēmumam, kurš domā arī par attīstību, nepieciešami bankas kredīti, piemēram, jaunu degvielas uzpildes staciju atvēršanai. Vai augošās degvielas cenas dēļ autobraucēji varētu mainīt savus ieradumus? Jānis Riekstiņš pārliecināts, ka mūsdienās cilvēks tik krasi nemainīs paradumus un auto vietā nemīs velosipēda pedāļus, lai, piemēram, nokļūtu līdz pāris kilometru attālajam veikalam.
SIA “Astarte Nafta” tirdzniecības vadītājs Gints Ostrovskis, komentējot degvielas cenas Latvijā, salīdzina tās ar pārējām Baltijas valstīm. Igaunijā degviela ir vēl par aptuveni 10 eiro centiem litrā dārgāka nekā Latvijā, savukārt Lietuvā vislētākā. Viņaprāt, braucēji, kuriem degviela ir tāda pati ikdienas nepieciešamība kā maize, savus paradumus, visticamāk, nemainīs. Kāda daļa klientu varētu zust pilsētās, kur vieglāk izmantojams sabiedriskais transports, kā arī attālumus var veikt kājām. Laukos cilvēkiem nav daudz variantu — pārsvarā tikai privātā automašīna. Toties lauksaimnieki, kuri iegādājas bezakcīzes degvielu, pašlaik cenu pieaugumu nejūt, bet tāds sagaidāms no 1. jūlija līdz ar jauno kvotu ieviešanu. No 1. jūlija akcīzes nodoklis lauksaimnieku dīzeļdegvielai pieaugs par 0,6 centiem litrā, bet ar PVN cena palielināsies par 0,7 centiem litrā.
Skaidrs arī tas, ka degvielas cenas turpinās augt, jo valdības plānos ir akcīzes nodokļa kāpinājums, lai tuvāko gadu laikā sasniegtu vidējo Eiropā. Nevar aizmirst arī par naftas cenas svārstību pasaules tirgū, un pašlaik tai ir tendence kāpt, un gada griezumā pieaugums varētu būt ap 10%. Tāpat cenas paaugstināsies obligātās biodīzeļdegvielas piejaukuma parastajai dīzeļdegvielai dēļ, un šo prasību izvirza Eiropas Savienības regulas. Tas nozīmē, ka papildu vasaras dīzelim šo biokomponenti pievienos arī ziemas dīzelim jeb arktiskajai klasei. Biopiedeva ir dārgāka, un sadārdzinājums rodas arī no abu degvielu sajaukšanas procesa. ◆
