Aizkrauklietis Filips Voroņenko tikai gadu pastiprināti trenējas vieglatlētikā un jau kļuvis par valsts čempionu.
Aizkrauklietis Filips Voroņenko tikai gadu pastiprināti trenējas vieglatlētikā un jau kļuvis par valsts čempionu. Latvijas jaunatnes un junioru čempionātā Rīgā puisis ieguva pirmo vietu lodes grūšanā.
Filips šogad beidza Aizkraukles 1. vidusskolas 10. klasi, viņam ir 16 gadu. Ar vieglatlētiku puisis sāka nodarboties pirms trijiem gadiem, taču pastiprināti trenēties — pirms gada.
Lodi grūž arī māte
Filips savā skolā ir vienīgais, kurš nopietni aizrāvies ar šo sportaveidu un guvis labus panākumus. Viņš stāsta: “Sporta skolotājs Andrejs Zaļenieks ievēroja, ka interesējos par sportu un piedāvāja trenēties. Tā kā mana ķermeņa uzbūve ir piemērota lodes grūšanai, pamēģināju to, un man iepatikās. Mana māte, kad mācījās Jaunjelgavas vidusskolā, arī nodarbojās ar lodes grūšanu. Sava prieka pēc reizēm uzspēlēju arī basketbolu.”
Filips trenējas piecas dienas nedēļā pa divām stundām katru dienu. Treniņi notiek trenažieru zālē un stadionā, lodes grūšanas laukumā, jo augstu rezultātu var sasniegt gan ar labu fizisko sagatavotību, gan tehniski pareizi izpildītu metienu. Šogad pirmo gadu puisis trenējas arī vasarā, un nu par viņa treneri kļuvusi Brigita Krauze, jo iepriekšējais treneris Andrejs Zaļenieks mainījis darbavietu.
Sacensībās lido tālāk
Labāko rezultātu savā sportista karjerā Filips sasniedza gadu pēc intensīviem treniņiem. Latvijas jaunatnes un junioru čempionātā Rīgā, aizgrūžot lodi 14,95 metrus tālu, viņš ieguva pirmo vietu.
“Domāju, ka rezultāts būs virs piecpadsmit metriem, bet neizdevās. Treniņos lode parasti lido vēl tuvāk, jo ikdienā morālā un fiziskā slodze ir lielāka, tāpēc reizēm grūti koncentrēties grūdienam. Taču, kad sacensībās ieeju lodes grūšanas laukumā, man nekas cits vairs nav prātā, koncentrējos tikai startam, un rezultāts vienmēr ir labāks nekā treniņā. Katra sportista mērķis ir arvien uzlabot rezultātu, gribu aizgrūst lodi tālāk par piecpadsmit metriem,” saka jaunais sportists.
Labu vieglatlētu arvien mazāk
Sasniedzot šādu rezultātu, Filips iekļuva arī valsts izlasē, kura nesen piedalījās Baltijas jaunatnes čempionātā Polijā. Taču par iespēju doties uz ārzemēm puisim paziņoja pārāk vēlu, un viņš, būdams nepilsonis, nepaspēja nokārtot formalitātes, lai varētu izbraukt ārpus Latvijas.
Jautāju, vai Filips vēro arī profesionālu sportistu sniegumu? “Sporta pārraidēs televīzijā skatos lodes grūšanu, šķēpa, diska mešanu, arī tāllēkšanu un trīssoļlēkšanu. Žēl tikai, ka labu sportistu kļūst arvien mazāk un arī sasniegumi vairs nav tādi kā agrāk. Astoņdesmitajos gados un deviņdesmito gadu sākumā labu vieglatlētu bija krietni vairāk, vairāk lielisku paraugu, kam censties līdzināties. Kad mana māte piedalījās valsts čempionātā un lodi grūda 14 metru tālu, viņa bija tikai desmitajā vietā, bet nu ar tādu rezultātu var kļūt par čempionu,” stāsta Filips.
Balva par sekmēm mācībās
Puisim ir ne tikai labi panākumi sportā, bet arī mācībās. Vidējā atzīme, beidzot 10. klasi, ir 8,6 balles. Aizkraukles rajona ķīmijas olimpiādē izcīnīta otrā vieta, fizikas olimpiādē iegūta atzinība. Noslēdzot mācību gadu, puisis saņēma godarakstu par labām sekmēm un sasniegumiem sportā, kā arī naudas balvu. Filips piebilst: “Vasarā divas stundas dienā trenējos, tad atpūšos vai palīdzu tēvam darbā, taču mācību laikā atpūtas praktiski nav. Tomēr sports manā dzīvē nav galvenais, pirmajā vietā ir mācības. Pēc vidusskolas beigšanas domāju studēt arhitektūru vai interjera dizainu. Ar profesionālo sportu savu nākotni varētu saistīt tikai tad, ja Latvijā ar to varētu nopelnīt naudu.”
Sarunājamies latviešu valodā, tikai retus vārdus, kurus nezina, Filips pasaka krieviski. Jautāju, vai ir grūti apgūt priekšmetus vienlaikus krievu un latviešu valodā, jo puisis jau vairākus gadus mācās bilingvāli. “Sporta stundās problēmu nav, tur visu saprotu abās valodās. Visgrūtāk ir bioloģijā. Lai izprastu sarežģītāku tēmu, tekstu reizēm izlasu pat trīs reizes. Man vieglāk būtu, ja visas mācības notiktu tikai krievu vai tikai latviešu valodā,” atzīst Filips.
