“Labāko” auto atrast nav iespējams! Tāda “labākā” auto pasaulē nemaz nav. Melo un korektas reklāmas likumus pārkāpj to marku dīleri, kuri šādu vai tādu konkursu titulus pēc uzvaras pārveido, tajos iekļaujot šo vārdiņu. “Gada auto” nav jebkuram lasītājam labākais. “Mis Latvija” nav labākā meitene. Manējā (kuru izvēlējos es pats, nevis kāda, kaut izcila, žūrija un padomdevēji) — pavisam noteikti un kategoriski — ir labākā… Daži pusgadsimta pieredzē tapuši padomi sava auto izvēlē no autoeksperta Ata Jansona.
Iekšdedzes pret elektro: kuram lielāks oglekļa pēdas nospiedums? Elektromobiļi kļūst par arvien izplatītāku parādību mūsu ielās. Viena no to priekšrocībām ir CO2 saturošo izplūdes gāzu neesamība. Tomēr cik liels ir to oglekļa pēdas nospiedums, salīdzinot ar citiem dzinēju veidiem? Turklāt CO2 emisijas nav vienīgais veids, kā automašīnas ietekmē vidi. Liela nozīme ir arī ražošanas procesam, un elektroauto šajā ziņā ir nepieciešamas visnotaļ specifiskas izejvielas — retzemju metāli (neodīms, disprozijs, terbijs un citi), kobalts un litijs, ko lielā daudzumā izmanto baterijās. Piemēram, vienā pašā Tesla Model S ir 63 kilogrami litija karbonāta ekvivalenta…
Mītiskie V8 un citi zvēri. Ja autobraucējus uz ielas apturētu ar jautājumu “Cik cilindru ir jūsu auto dzinējam?”, diezgan droši, ka vismaz divas trešdaļas nespētu atbildēt. No atlikušajiem puse varbūt uzminētu vai zinātu atbildi tāpēc, ka servisā pirms gada mainīja sveces un vēl atceras kreņķi, uzzinot, ka viņa rumaka četru cilindru motoram tādas ir veselas 4. Īstenu savu dzinēju pazinēju starp autolietotājiem ir diezgan maz, lai gan teju ikviens zinās piekrītoši māt ar galvu, vai vismaz būs dzirdējis: jā, V8 — tā ir manta! Tiešām mītiem apvīts dzinējs — divas rindas pa 4 cilindriem, veidojot burta V formu.
Mūsdienu automašīnas iekšdedzes dzinējs ir sarežģīts agregāts. Cilindru skaits un to novietojuma veids ir svarīgi raksturlielumi, bet tikai kontekstā ar daudziem citiem parametriem. Un jāpatur prātā, ka “vairāk” (cilindru) nav sinonīms “labāk” vai “ātrāk”, drīzāk — vienkāršākais risinājums liela ātruma, jaudas izspiešanai.
Logi svīst un slikta smaka? “Autovadītāj! Lietojuši neesam?” — tā varētu teikt ceļu policists, pamanot, ka automobilim pamatīgi aizsvīduši stikli un no pavērtās spraugas plūst nedēļu nemainītu zeķu saldkaislais aroms. Slīkonis — padomātu lietota automobiļa pircējs, konstatējot to pašu faktu, ko pirms tam ceļu policists. Un taisnība varētu būt gan vienam, gan otram. Taču varētu izrādīties, ka abi divi draudzīgi maldās un automobiļa īpašnieks gluži vienkārši aizmirsis, ka bez gaisa un degvielas filtriem spēkratā ir vēl arī trešais — salona filtrs… Kad, cik bieži jāmaina salona filtrs? Cik tas ir sarežģīti? Kādi ir varianti, izvēloties filtru veikalā?
Uzmanību — nikns pie stūres! Jo tālāk ir jūsu darbs no mājām, jo ilgāku laiku pavadāt ceļā, jo vairāk krājumos būs stāstu par autovadītājiem ar “nesaturēšanas” problēmām uz ceļa — gan emociju, gan ātruma, gan sava spēkrata nesaturēšanu. Ja vien situācija nav tik ārkārtēja, ka jāsteidz dzēst ugunsgrēku vai pasažieris ar sirdslēkmes pazīmēm jānogādā slimnīcā (tomēr tādā gadījumā visticamāk jūs vadāt operatīvo transportlīdzekli ar bākugunīm), pat visbezcerīgākajā sastrēgumā vēlams būtu noskaitīt kādu mantru, savaldīties un paciesties, līdz “korķis” izkustas, nevis censties pa pretējo joslu apbraukt visus tos, kuriem, pēc jūsu domām, darba dienas vakarā nav nekā prātīgāka, ko darīt, kā vien sēdēt sastrēgumā… Agresivitāte pie stūres mediķu, psihiatru, drošības eskpertu skatījumā.
Auto strāvas bilance. Ar iekšdedzes dzinēju darbināma vidusmēra auto ģenerators var nepārtraukti nodrošināt 150—200 ampērus (A) strāvas. Pie 14 voltu (V) sprieguma, jo reālais uzlādes spriegums ir nedaudz augstāks nekā tipveida akumulatora nominālie 12 V, tas atbilst 2100—2800 vatiem (W) jaudas mērvienībās. Milzum daudz, salīdzinot ar telefona lādētāja nieka 5—10 W patēriņu, bet tas nenozīmē, ka tavs auto ir gatavs dāsni dalīties ar elektroenerģiju. Te viss ir līdzsvarā, un strāvas liekēži netiek gaidīti atplestām rokām…
Durvis atveras. 19. gadsimta nogalē autobūves pirmssākumos automašīnas diezgan ilgu laiku iztika bez durvīm — tās nebija aktuālas pie mazajiem ātrumiem. Un inženierus vairāk uztrauca citu auto mezglu un agregātu pilnveidošana, lai motorizēto karieti vispār varētu pietiekami ātri un ilgi kustināt uz priekšu. Karla Benca 1894. gada modeļos durvju nebija. Tādu nebija arī modernās masveida ražošanas aizsācēja Henrija Forda pirmajos Ford Model-T automobiļos 1909. gadā. 20. gadsimta sākumā durvis bija vien retajam auto, bet tās kļuva par standartu 20. gados, kad pieauga automašīnu ātrumi un radās prasības pēc papildu drošības. Kopš tā laika dzimušas vairākas durvju konstrukcijas, un tās joprojām attīstās… Priekšeņģu, mugureņģu, šķēru durvis, tauriņš, kaijas spārni un citas durvju kons-
trukcijas. ◆
