(Nobeigums. Sākums 11. novembrī.). Rūpnīca laboratorijā Somijā par vidi ļoti rūpējas, un to ņem vērā arī celulozes ražotāji.
(Nobeigums. Sākums 11. novembrī.)
Rūpnīca laboratorijā
Somijā par vidi ļoti rūpējas, un to ņem vērā arī celulozes ražotāji. Tāds iespaids radās, ne vien uzklausot vides speciālistus, to apstiprināja arī Latvijas zinātnieki. Šo pārliecību vairoja arī “KCL” institūta apmeklējums. Šī pētniecības kompānija dibināta 1916. gadā un pieder četrām lielākajām celulozes ražošanas kompānijām — “M—real”, “Milikoski”, “Stora Enso” un “UPM—Kimene”, kurām ir rūpnīcas visā pasaulē.
Institūtā ir neliela papīra ražotne, laboratorija, bibliotēka. Kopā ar Kanādas partneri tas ir lielākais šāda veida uzņēmums pasaulē, tajā strādā 340 darbinieku, šīgada budžets — 23 miljoni eiro. Pārsvarā institūtā nodarbojas ar pētniecību un eksperimentiem. Ja ārpus Somijas atver jaunu celulozes vai papīra ražotni, tās tehnoloģijas pārbauda te.
Aicina Latvijas valdība
Vērojot, kā strādā celulozes ražotāji Somijā, vēlējāmies noskaidrot, kāpēc tieši Latvija izvēlēta par vietu, kur celt jaunu celulozes rūpnīcu. “Metsalito” grupai, kura ir ceturtais lielākais celulozes uzņēmums pasaulē ar kopējo apgrozījumu 9 miljardi eiro un kurai pieder celulozes rūpnīca arī Jautseno, šis ir pirmais projekts ārpus Somijas. Ārpus valsts darbojas vēl četras nopirktās rūpnīcas.
Projekta “Baltic Pulp” (Baltijas celuloze) direktors Jukka Laitinens saka — izvēles pamatā bijusi ne vien labā vieta un koksnes bagātība. Pirms desmit gadiem toreizējā Latvijas valdība vērsusies pie “Metsalito” grupas ar lūgumu investēt un realizēt celulozes rūpnīcas projektu.
Tā kā celulozes ražotāji plāno ražotņu paplašināšanu, piedāvājums pieņemts. Rūpnīcas celtniecība ir liels un apjomīgs projekts, vienlaikus vairākus grūti realizēt pat tik lielam uzņēmumam kā “Metsalito”. Svarīgi, lai Latvijas cilvēki to pieņemtu un saprastu — uzsver Laitinena kungs.
Papīrs pagaidīs
Latvijas zinātnieki — mežu zinātnieks Hens Tuherms un Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Bruno Andersons — apliecināja, ka deviņdesmito gadu sākumā Latvijā izstrādāts attīstības plāns, kurā paredzēta arī celulozes rūpnīcas celtniecība. Jau kopš rūpnīcas slēgšanas Slokā visu laiku bijusi doma atjaunot kaut ko līdzīgu, tikai daudz modernāku un videi nekaitīgu.
Valdībām mainoties, kādu laiku projekta izpēte apsīkusi, bet nu jau trīs gadus aktīvi strādā. Lai risinātu vides jautājumus, saņemtu nepieciešamās atļaujas, vajadzīgs ilgs laiks, priekšdarbi parasti ieilgst piecus līdz desmit gadus.
Vai Ozolsalā plāno ražot arī papīru? “Vispirms plānojam celulozes rūpnīcu, tikai tad, kad tā ir rentabla, var domāt arī par papīra ražošanu. Papīra ražotne ir daudz sarežģītāks projekts, kurš prasa vēl vairāk laika, bet nevar teikt, ka mums neinteresē papīra rūpniecība. Jautājums tikai — kad tas notiks?” saka “Metsalito” grupas viceprezidents Pekka Kivela.
Daugava nav naudā mērāma
Arī Ozolsalas apkārtnes cilvēkiem laiks skaitīt plusus un mīnusus, lai izlemtu. Skaidrs ir tikai viens — pat neskatoties uz lielo naudu, projektu realizēt būs grūtāk tieši emociju dēļ. Pasaule mainījusies, viss kļuvis modernāks, un, tāpat kā Somijā, arī Latvijā celulozes rūpniecība darbosies pavisam citā līmenī.
Tāpat kā viens otrs valdības pārstāvis, arī Daugavas krastos dzīvojošie spriež — kāpēc gan tā nevarētu būt cita upe, nevis Daugava? Latvijas likteņupe, kuras vērtība latviešiem nav tikai naudā mērāma. Cilvēkiem allaž būs jādomā — ja nu kaut kāda kļūme tomēr gadās?
