Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības “Gala Tuņķi” kaimiņi uzskata, ka mēslu krātuves būvniecībā ieguldītie Eiropas Savienības līdzekļi izmantoti nelietderīgi.
Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības “Gala Tuņķi” kaimiņi uzskata, ka mēslu krātuves būvniecībā ieguldītie Eiropas Savienības līdzekļi izmantoti nelietderīgi. Virca plūst uz koplietošanas ceļa, pa kuru kaimiņiem jābrauc, un mēslus sastumj ceļa malā.
Ceļš garām “Gala Tuņķiem” ved tikai uz vienām mājām. Līdz saimniecības siena šķūnim tas ir pagasta pārziņā, taču tālāk — divu saimniecību koplietošanas ceļš. Kaimiņi “Staburagam” stāstīja, ka slapjā laikā lauku ceļš reizēm pārvēršas neizbraucamā putrā, uz tā plūst virca, un ceļmalā sastumti kūtsmēsli. Kam gan domāta saimniecībā par Eiropas līdzekļiem uzbūvētā kūtsmēslu krātuve?
Devos apskatīt stāstīto dabā, taču sals savu paveicis. Zeme sasalusi, uz ceļa piebraukts sniegs, nav arī dziļu grambu, kas liecinātu, ka pirms tam ceļš būtu izdangāts. Ar vieglo automašīnu var izbraukt bez problēmām, taču pavasarī un rudenī situācija droši vien ir citāda, un braukt gar pašu, atvainojiet, kūtspakaļu arī nav patīkami.
Virca uz brauktuves neplūst
Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība. Kūtsmēslu krātuve, izmantojot SAPARD līdzekļus, pirms dažiem gadiem uzbūvēta līdzās vecajai kūtij, un tā ir apmēram 60 metru no ceļa, pa kuru brauc paši saimnieki un arī kaimiņi. Tā kā mēslu krātuvei jābūt līdzās lopu novietnei, tad arī jauno kūti pagājušajā gadā būvēja turpat blakus vecajai. Tā tiešām slejas līdz pat koplietošanas ceļam, un arī barību lopiem pieved pa to pašu ceļu. “Gala Tuņķu” saimniece Dace Atslena nenoliedz, ka reizēm uz ceļa nobirst zāles kumšķi no atvestajiem ruļļiem, jo tos pirms vešanas kūtī turpat arī sadala. Taču virca pa ceļu neplūst. Ja no krātuves kaut kas arī noplūst, tad tek vecās kūts virzienā projām no ceļa.
Pagājušā gada nogalē kādu nedēļu problēmas bijušas vien tad, kad jaunajā kūtī likts mēslu transportieris un kūtsmēsli piekabē vesti pa to pašu ceļu, pa kuru brauc kaimiņi. Tad gan virca tecējusi pa ceļu. Pārējā laikā, lai nerastos domstarpības ar kaimiņiem, izvedot mēslus, brauc pa lauku. Tā stāsta “Gala Tuņķu” saimnieki, un pāri laukam var redzēt iebrauktas sliedes.
Par labiekārtošanu domā pēc celtniecības
“Gala Tuņķu” saimnieki apgalvo, ka problēmas ir īslaicīgas un ar kūtsmēslu krātuvi tām nav nekāda sakara, tāpēc pārmest nelietderīgu Eiropas Savienības atbalsta izmantošanu nav pamata. Latvijā izdotie normatīvie akti nosaka, cik lielai jābūt mēslu krātuvei, no kāda materiāla būvētai un ar ko tā jāpārsedz, lai mazinātu smakas izplatīšanos. Noteikts arī, cik tālu no ūdenstilpnēm un ūdens ņemšanas vietas mājsaimniecības vajadzībām tā būvējama. Tas viss arī ņemts vērā, un to apliecina būvvaldes un vides inspekcijas speciālistu paraksti, pieņemot būvi ekspluatācijā. Taču par attālumu līdz iebraucamajam vai koplietošanas ceļam noteikumos nav ne vārda.
“Ceļot jaunu ēku, pie apkārtnes labiekārtošanas ķeras tikai tad, kad objekts pabeigts, nevis otrādi. Arī mēs bijām plānojuši darīt tāpat. Pagājušā gada nogalē pabeidzām kūts celtniecību un bijām iecerējuši aiz kūts, tālāk no ceļa, izveidot laukumu barības pievešanai. Jau bija sarunāta tehnika, ar ko veikt nepieciešamos darbus, gribējām laukumu noklāt betona plāksnēm. Taču uzsala, un šobrīd ieceri realizēt nevaram. Diemžēl jāgaida līdz pavasarim. Esam paredzējuši arī uz ceļa ieklāt pāris betona plākšņu, lai to mazāk bojātu un būtu vieglāk izbraukt,” stāsta “Gala Tuņķu” saimniece Dace Atslena.
Labos darbus neredz
“Gala Tuņķu” saimnieki gan par saviem līdzekļiem, gan sadarbībā ar Aizkraukles pagasta pārvaldi labojuši arī pašvaldības pārziņā esošo ceļu. Lai pašiem un kaimiņiem ērtāka braukšana. Tāpēc jūtas aizvainoti, ka labos darbus neredz, sabiedrībai nestāsta, bet par nebūšanām sūdzas. “Laukos dzīvot un strādāt nav viegli, nav jau te nekāda zelta bedre, un arī mēs priecātos, ja varētu noasfaltēt ceļu gar saimniecību. Taču mēs to varētu izdarīt tikai tad, ja būtu kāds atbalsts. Zemnieku saimniecība viena to nevar atļauties,” piebilst Atslenas kundze.
Dace Atslena teic, ka apspriesta arī iespēja koplietošanas ceļu pārvietot otrpus siena šķūnim. Tad tas nevestu gar jaunās kūts galu, taču būtu tāds pats lauku ceļš. Un grūti spriest, vai pavasara un rudens slapjajā laikā vieglāk izbraucams nekā šobrīd. Taču par tā izbūvi būtu jāvienojas ar kaimiņiem un pašvaldību.
***
Tur, kur ir kūts un lopi, ir arī mēslu krātuve, jūtama kūts smaka, stāv siens. Tāda ir dzīve laukos, un neviens nevar garantēt, ka pie automašīnas riteņiem uz lauku ceļa kaut kas nepielips. Ir noteikts, ka koplietošanas ceļam jābūt brīvi izbraucamam visiem un rises tajā nedrīkst būt dziļākas par 20 centimetriem. “Gala Tuņķu” saimnieki apgalvo, ka cenšas to nodrošināt.
Lopu novietnes, tajā skaitā arī kūtsmēslu krātuves un mēslu izvešanu, regulāri pārbauda Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori. “Gala Tuņķos” mēslu krātuvi iztukšo divas reizes gadā, kā to paredz noteikumi. Savukārt vides inspektori pārbauda, kā tiek ievērotas vides prasības. “Staburags” noskaidroja, ka nevienā no šīm iestādēm pēdējā laikā sūdzības par “Gala Tuņķiem” nav saņemtas un arī nekādus pārkāpumus neviens dienests nav konstatējis. Nesaskaņas ar kaimiņiem gan jānogludina pašiem.
