“Staburaga” ikgadējās loterijas galveno laimestu — firmas “Remiro Travel” ceļojumu karti 100 eiro vērtībā — šogad saņēma Antons Naglis no Iršiem. Kungam tā ir lieliska dāvana svētkos, jo par laimesta iegūšanu viņš uzzināja tieši savā vārdadienā, bet pēc nedēļas svinēs dzimšanas dienu.
Antons par iegūto laimestu ir gan priecīgs, gan arī nedaudz skumjš. Priecīgs, jo šāda veiksme dzīvē nemaz tik bieži nav uzsmaidījusi, bet skumjš, jo veselības dēļ pats diemžēl doties ceļojumā nevarēs, tajā, visdrīzāk, dosies kāds no viņa tuviniekiem.
Dzīve sirmo vīru nav lutinājusi. Trīs gadu vecumā mazais Antons, saklausījies lielos runājam, ka govis kūtī pankūkas ēdot, plikām kājiņām salā gājis skatīties un saslimis. 1949. gada martā ģimene kopā ar slimo puiku izsūtīta uz Sibīriju. Piedzīvojis badu, nabadzību, salu un izmisumu, taču izdzīvojis un Latvijā atgriezies piecdesmito gadu beigās. Lai arī dzīve bijusi grūta, Antons spējis saglabāt dzīvesprieku un labu humora izjūtu. Klausoties viņa stāstos, brīžiem var arī samulst — kas no viņa sacītā ir tieši teikts, kam meklējams zemteksts vai kāda slēpta nozīme.
Antona dzimtā puse ir Latgale, taču septiņdesmito gadu beigās pārcēlies uz dzīvi Liepkalnē, bet no 1987. gada dzīvo Iršos. “13. janvārī palika trīsdesmit gadu. Tolaik saimniecības direktors bija Pēteris Keišs, kurš mani pieņēma darbā. Darīju visādus darbus — strādāju par metinātāju, traktoristu un citus. Savlaik, kamēr varēju pakustēties, bija arī savs dārziņš, siltumnīca,” atceras Antons. Kad laiki mainījušies un vīri no Iršiem devušies uz barikādēm cīnīties par Latvijas neatkarību, Antons pavadīja slimnīcā, jo veselība jau bija pamatīgi sašķobījusies. Kopš tā laika viņš dzīvo pa māju.
Antona ikdiena paiet, lasot avīzes, klausoties radio un skatoties televīzijas pārraides. “Sākumā pasūtīju “Latvijas Avīzi”, bet man arī kaimiņi bija lieli lasītgribētāji un pašam vairs nekas nepalika. Vēlāk iegādājos televizoru un nolēmu, ka pietiks ar rajona avīzi. Tagad abonēju “Staburagu” un “Ievas Stāstus”. Pasūtu avīzi katru mēnesi, atnāk pastniece, atnes kārtējo laikraksta numuru un pie reizes noformē abonementu nākamajam mēnesim,” stāsta Antons un piebilst, ka interesējas par dažādām tēmām, taču vairāk patīk vēsturiskas tēmas. Ar lielu interesi “Staburagā” lasījis rakstu sēriju par lielceļa laupītāju Kaupēnu, kurš, izrādās, darbojies turpat netālu. Viņu satrauc dzīves nepatiesīgums un nevienlīdzība, kas notiek apkārt, tas, ka jaunos šodien vairāk par darbu interesē tikai atalgojums, un labu palīgu laukos atrast ir grūti. ◆
