Neapmierināta ar Aizkraukles poliklīnikas darbu, redakcijā vērsās aizkraukliete B. (uzvārds redakcijā zināms). Sieviete pirmdienas rītā “dzenāta” pa poliklīnu, lai samaksātu par procedūrām.
Neapmierināta ar Aizkraukles poliklīnikas darbu, redakcijā vērsās aizkraukliete B. (uzvārds redakcijā zināms). Sieviete pirmdienas rītā “dzenāta” pa poliklīnu, lai samaksātu par procedūrām.
“Pēc ģimenes ārsta nosūtījuma ierados nodot analīzes. Tā kā uz lapas bija rakstīts “Par maksu”, vērsos reģistratūrā un vēlējos samaksāt noteiktos četrus latus,” stāsta aizkraukliete. “Man gan ir veselības apdrošināšanas polise, taču nu jau vairākus mēnešus pacientiem poliklīnikā jāmaksā tik un tā. Taču šoreiz man reģistratūrā pateica, ka jāiet uz analīžu laboratoriju un maksājums jāveic tur. Uzkāpu ceturtajā stāvā, nodevu analīzes un gribēju maksāt, bet laborante izbrīnīta norādīja, ka maksājumus pieņem reģistratūrā pirmajā stāvā.
Gāju atpakaļ uz pirmo stāvu, jo liftā braukt baidos. Reģistratūrā paskaidroju, ka manu maksājumu laboratorijā nepieņem, un sniedzu divdesmit latu naudaszīmi. Kasiere kļuva pikta — poliklīnika nav banka, naudas kasē neesot. Ko darīt? Lai ejot samainīt mazākās banknotēs. Tā kā tuvākā banka vēl bija slēgta, gāju uz pastu. Tur stāvēju garā rindā un naudu samainīju.
Kad beidzot poliklīnikas reģistratūrā samaksāju, man atkal lika kāpt ceturtajā stāvā — uz čeka esot vajadzīgs laboratorijas zīmogs. Tā analīžu nodošanas procedūra, kura ilgst dažas minūtes, birokrātijas dēļ man izvērtās gandrīz stundu ilgā “ceļojumā” pa poliklīniku. Turklāt no lielās staigāšanas noguru, vēl nokavēju darbu, un garastāvoklis visai dienai bija sabojāts.
Nesaprotu, kā organizē Aizkraukles poliklīnikas darbu. Skaidrs, ka par pacientu ērtībām tur nedomā!”
