(34. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
287. diena
Parkā ļoti labi izguļamies. No rīta arī redzam, kas tad parkā ir. Otrā pasaules kara laikā vācieši nošāva 10—15 tūkstošus Nišas iedzīvotāju Bubaņas kalnā. Tas ir tas, kurā esam. Pēc kara šo kalnu pārveidoja par memoriālu. Vidū tam skulptūra ar trim izstieptām dūrēm — simbolizējot vīrus, sievietes un bērnus, kas gāja bojā šajā vietā. Tad dodamies stopēt. Esam šokā — tik ātri vēl nebija stopējies kā Serbijā. Un mašīnā jauks vīrs, kurš strādā loteriju biznesā — kalkulē visus variantus un iznākumus. Loteriju programmētājs. Jautājam, vai viņš pats piedalītos loterijā. Nevēlamies apbēdināt loteriju cienītājus, bet programmētājs pats atzīst, ka tas nav izdevīgi.
Tuvojamies Maķedonijai. Redzam daudz mašīnu ar Vācijas numurzīmēm. Bet mūsu draugs saka, ka tie ir vietējie, kas strādā Vācijā. Vāciešu te neesot.
Ietves te, tāpat kā citās bijušajās Dienvidslāvijas valstīs, tiek izmantotas mašīnu novietošanai, ne gājējiem. Un mūsu draugs vēl papildina — Serbijā rakiju taisa no plūmēm, bet Maķedonijā — no vīnogām, jo viņiem plūmju neesot.
Toties Maķedonijā augot daudz rīsu. Tas arī esot tradicionālais ēdiens. Un, protams, bureks ar jogurtu. Tas ir gan Bosnijā, gan Serbijā un Maķedonijā. Uzzinām, ka nacionālais dzīvnieks ir lūsis, kas atspoguļots arī uz naudas. Jā, te ir arī cita valūta un, protams, robeža, kur atkal saņemam zīmogus pasēs.
Maķedonijā atklājam ļoti skaistus tiltus — viens no tiem ir mākslinieku tilts, kur atspoguļoti visi Maķedonijas ievērojamākie mākslinieki. Redzam valdības ēku, muzejus no ārpuses, teātri, operas un baleta ēku. Un veco tiltu. Zem tā peldas romu bērni. Te viņu ļoti daudz — staigā apkārt un diedelē.
Nokļūstam pie cietokšņa. Tas iespaidīgs — var redzēt kalnu ar krustu. Tas ir Milleniuma krusts, kas ir augstākais Eiropā (66 metri) un ir Vodno kalnā. Maķedonijā zemestrīces ir diezgan normāla parādība. 1963. gadā zemestrīce izpostīja visu gavaspilsētu. Tāpēc palikušas dažas vecās ēkas un ir daudz jauno. Dodamies uz galveno laukumu. Tur Maķedonijas Aleksandra statuja. Grieķiem gan nepatīkot, ka vareno vīru tā sauc. Viņi saka, ka tas ir Aleksandrs Lielais. Bet maķedonieši zina, ka Aleksandrs bija Maķedonijas valdnieks, un tāpēc viņi šo vīru sauc, kā grib.
Vakarā ejam meklēt teltsvietu parkā. Parks gan tāds atklāts, un šovakar vēl daudzi koncerti apkārt.
288. diena
Lieliska nakts ar lielisku mūziku — netālu no telts līdz pat rītam ir koncerts.
Lai nokļūtu uz Matka kanjonu, jābrauc ar 60. pilsētas autobusu, kas maksā 50 centu katram. Busā gan ir neizturami karsti un daudz cilvēku. Tas brauc 18 km no pilsētas uz kanjonu. Izlaiž visus pirms kanjona, un pāris kilometru jāiet kājām. Bet ir forši — sasniedzam burvīgu vietu. Upe un apkārt kalni. Esam pārsteigti par lielo atpūtnieku skaitu!
Kalni iespaidīgi, kalnu upe ļoti auksta. Nav tādas vientuļas vietiņas, kur celt telti. Tā nu mēs pasēžam un atpūšamies. Apēdam arbūzu, kas paņemts līdzi — labākais veids, kā paēst, tajā pašā laikā uzņemot ūdeni. Un ļoti daudzi dara tāpat. Šodien jau +40 grādu. Dzeram kādus sešus litrus ūdens dienā katrs!
Virs kalnu upes ir tilts — no tā jaunieši lec ledainajā ūdenī. Iespējams pastaigāt arī pa kalnu takām un izbraukt laivās uz dziļāko alu Eiropā 180 metru dziļumā.
Pirms kanjona ir ezers kalnu ielokā. Cik redzējām, iespējams arī telti uzcelt, jo cilvēku nav daudz. No kanjona līdz ezeram varētu būt kādi trīs kilometri. Dodamies uz turieni. Var redzēt, ka senāk te bijis atpūtas komplekss. Bet nu viss sabrucis. Esam pārsteigti — tik skaists ezers un kalni visapkārt, bet tā krasti pamesti! Bet te varēja uztaisīt tādu atpūtas vietiņu! Tā vietā bijušās bodītes sabrukušas, un ap ezeru nekā nav… daba iepriecina.
Šodien paliekam te un baudām Maķedonijas kalnus un ezeru. Rīt vajadzētu tikt līdz Kosovai.
Naktī esam pilnīgi vieni. Un liekas, ka vardes pieradušas pie klusuma — naktī uzrīko parādi, nekad tik skaļas vardes nebijām dzirdējuši. Bet ir forši.
293. diena
Pamostamies Podgoricas parkā. Beidzot esam izgulējušies un sausi. Tas ir lieliski!
Bet vissmieklīgākais — parasti ir ļoti grūti atcerēties vietu, kur esam pamodušies — katru dienu tik daudz pieredzēts, ka liekas: tas nevar būt noticis vienā dienā!
Pēc nepilnas stundas gājiena atrodam vietiņu, kur stopēt — šoreiz dosimies uz krastu.
Melnkalnē ir daudz skaistu vietiņu. Bet vismaz esam daudz kam izbraukuši cauri — tiešām neaprakstāmi skati. Un daba mainās ļoti krasi — šķērsojām visu Melnkalni no Kosovas robežas līdz pat krastam! Visforšākais, ka redzējām arī Morači kanjonu. Vienreizīgs!
Nokļūstam Budvā. Šī vietiņa slavena ar vecpilsētu, kas ir vairāk nekā 2000 gadu veca. Vietiņa pat nedaudz atgādina Dubrovniku Horvātijā. Te esot ļoti daudz mūsu lielās kaimiņvalsts iedzīvotāju — viņi te sapirkuši īpašumus, un tieši Budva ir vietiņa, kur dzīvo vairāk krievu nekā vietējo.
Par to pārliecināmies arī paši. Vēlāk dodamies ārpus Budvas. Un turpinām stopēt.
Pēc pusstundiņas apstājas viens džipiņš. Ļoti jauks vīrietis, un te visi runā angliski! Vīrs dodas uz Tivatu un gatavs mūs paņemt.
Runājamies. Viņš saka, ka valdība te esot ļoti korumpēta. Vieni un tie paši valstsvīri sēžot krēslos jau 30 gadus! Bet, tā kā Eiropa un ASV tos atbalstot, iedzīvotāji neko nespējot mainīt. Vispār melnkalnieši esot slinka tauta. Slinkākā visā pasaulē — tā saka mūsu draugs. Visi to zinot, tas arī esot iemesls, kāpēc viss krasts vēl nav tikpat dārgs un tūristisks kā Horvātijā.
Tivatā skaistākais esot Porto Montenegro. Šī ir ļoti moderna būve. Īstenībā šī osta ir kā milzu komplekss — dārgas laivas, kas tiek atstātas krastā, lai aizietu līdz tuvējam dārgajam veikaliņam un nopirktu ļoti sadārdzinātus produktus. Patiesībā izskatās nedaudz pēc krasta Splitā, Horvātijā. Neteiksim, ka te daudz cita, ko apskatīt. Protams, pludmales un kalni.
Vienā no parciņiem esam nolēmuši celt telti. Jautājam norādes uz parku un beidzot saprotam, kāpēc viņiem kreisā ir labā puse — serbiski “pa kreisi” ir “na pravo”, tātad otrādi kā krievu valodā.
Tā nu esam sākuši Melnkalnes krastu izpēti.
(Turpmāk vēl.)
Fakts
Maķedonija
◆ Vienīgā Dienvidslāvijas valsts, kura guva savu neatkarību bez neviena cietušā.
◆ Valsts ar vislielāko kalnu un kalnu virsotņu skaitu visā pasaulē.
◆ Valstī ir 34 kalnu virsotnes augstumā virs 2000 metriem.
◆ Kirilicas alfabētu izgudroja divi maķedoniešu brāļi Kirils un Metodijs 9. gadsimtā.
◆ Aleksandrs Lielais bija bijušās Maķedonijas karalistes karalis, un tajā laikā tā bija varenākā valsts pasaulē!
◆ Aptuveni 55% iedzīvotāju vecumā no 14 līdz 25 gadiem ir bez darba. Tas ir otrais augstākais rādītājs pēc Armēnijas.
