(33. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
280. diena
Šodiena patiešām super! Dodamies meklēt ceļu uz piramīdu, ko nejauši atklājām viesnīcas kartē. Un tagad varam teikt droši: nevis pilsētas ir tās, kas ir svarīgākās šajā valstī, bet gan pasaulē lielākā piramīda! Esam šokā. Tā nav ieguvusi nekādu popularitāti, tikai lieliskas sagadīšanās dēļ esam nokļuvuši lieliskā Bosnijas vietiņā.
Norādes uz piramīdu nav viegli atrast — to gandrīz nav.
Netālu no ciemata Visoko ir vesela piramīdu aleja, kas atklāta vien 2005. gadā(!). Bet kāpēc neviens par to neko nezina, un kāpēc tas viss liekas tik neticami? Iedomājieties — gadiem stāv Ēģiptes piramīdas un Tikalas komplekss Gvatemalā. Sens. Liels. Pēkšņi Bosnija paziņo, ka lielākais un vecākais piramīdu komplekss ir viņiem.
Uzreiz saskrien zinātnieki no puspasaules. Un visas pieņemtās teorijas apstiprinās. Bosnieši saka — atradām lielas piramīdas. Zinātnieki saka — tās ir lielākās pasaulē. Bosnieši saka — izskatās, ka vecas. Zinātnieki pārbauda — tās ir vecākās pasaulē!
Bet nevar atrakt, jo visi šie nezināmie kalni privatizēti. Tas viss ir tik aizraujoši!
Bosnijas piramīdu ieleja ir lielākais piramīdu struktūru komplekss pasaulē! Jā — tepat Bosnijā! Saules piramīda, ko pašlaik apmeklējam, ir 220 metru augsta (augstāka par Heopsa piramīdu Ēģiptē), vēl kompleksā ietilpst Mēness piramīda, kas ir 190 metru augsta (vecāka par Ēģiptes un Babilonijas piramīdām), Bosnijas Pūķa piramīda (90 metru), Mātes Zemes templis un Mīlestības piramīda.
55 vadošie zinātnieki no 13 pasaules malām veikuši neskaitāmas analīzes. Un viss ir patiess! Atzinuši šo par arheoloģisko fenomenu un nolēmuši to sākt pētīt.
Analīzes liecina, ka piramīdas ir 12 000 gadu vecas, bet vēlāk — koka lapa, kas atrasta iespiesta starp betona plāksnēm, no kā taisītas piramīdas, ir 29 200 (+/-400) gadu veca. Tātad piramīdas, iespējams, ir vēl vecākas! Un interesantākais — Saules, Mēness un Pūķa piramīdas veido perfektu trijstūri. No to virsotnēm ir 2170 metru distance! Zinātnieki atklājuši no Saules piramīdas nākam gan ultraskaņu, gan infraskaņu, gan elektromagnētiskos laukus. Un te mums piedāvā meditēt. Piramīdas vidū, kur esam mēs, pietiekot meditēt 10 — 30 minūtes, bet augšā var vien 10 minūtes, un visa enerģija jau savākta. Ar šo enerģiju pietiktu visa ciema elektrības nodrošināšanai bez maksas. Un Saules piramīdas virsotnē uzbūvēta pils. Te dzīvojis karalis. Neviens gan nezina, kā viņš sadzīvojis ar visām enerģijām, bet katrā ziņā šī piramīda bijusi ar plakanu virsmu, un pats augšējais piramīdas trijstūris uztaisīts vēlāk, tāpēc tas pat netiek ieskaitīts pie šī 220 metru augstuma!
Jautājam gidam, vai var nokļūt arī tās augšā. Viņš teic, ka esot taciņa, bet ir arī asfaltēts ceļš, kas ved apkārt piramīdām, bet tā būšot mūsu atbildība, jo viņiem esot divas indīgās čūskas, un viņi te par to neatbild. Bet mums jātiek pasaules augstākajā piramīdā! Ak, nu nav te nevienas kārtīgas tūristu taciņas! Ceļš ir ekstrēms, un esam iešļūcenēs — kāpiens ir traks. Bet nevar taču gribēt vieglu ceļu pasaules lielākajā piramīdā bez maksas. Un esam tik priecīgi, ka pieveicām šo ceļu! Skati ir neaprakstāmi! Mēs esam pārsteigti! Esam priecīgi par šo dienu — atradām vērtīgāko vietiņu Bosnijā! Vakaru noslēdzam ar vietējo aliņu “Sarajevo” — esam pelnījuši par atklājumu.
282. diena
Ceļamies. Esam tik labi izgulējušies gultiņā. Mūsu draugs izrāda mums Arizonu — lielu un lētu iepirkšanās pilsētu! Esam šokā. Ko tik te var atrast! Apavi līdz 10 eiro, kleitas līdz 15 eiro un vīriešu krekli līdz 2 eiro. Nākamgad iepirkšanās tūre būs te.
Sazināmies ar saviem draugiem no Serbijas. Viņi mūs šodien var uzņemt. Sākam stopēt. Apstājas kāds čalis, kas saka, ka stopētājus neņem, bet mēs izskatāmies nekaitīgi, apmaldījušies ārzemnieki. Braucam uz Belgradu un tik daudz jauna uzzinām par Serbiju! Čalis smejas — serbi uzskata krievus par saviem brāļiem un saka, ka kopā viņi ir 306 miljoni iedzīvotāju (6 miljoni Serbijā un 300 — Krievijā). Bet krievi gan domā — ko šitie mums te piesienas!
Un tā ar jautrām sarunām nokļūstam Belgradā. Mūsu draugi arī bija pasaules apceļotāji ar budžetu 20 eiro dienā katram un ceļoja pusgadu. Mēs laikam esam ekstrēmi ar saviem trim eiro dienā. Uzzinām, ka Serbijā naktī elektrība ir lētāka kā dienā. Tāpēc veļa un trauki (ar mašīnu) tiek mazgāti naktī. Interesanti.
Pilsētā var redzēt 1999. gada bombardēšanā cietušās mājas.
Goavio.com — ieskatieties šajā mājaslapā! Te var atrast ļoti labu ceļojumu variantus.
Serbijā patiešām interesanti uzzināt par lielajām pārmaiņām, kas notika pavisam nesen. Un dzīvot vietējo dzīvi.
285. diena
Šodien beidzot izpētām Belgradu kārtīgi. Arča nogriež matus — ja Meksikā par to maksājām 4 eiro, tad te par 2 eiro griezums vīriešiem un par 3 — sievietēm.
Pievienojamies tūristu grupai un dodamies tūrē pa pilsētu. Tā sākas Republikas laukumā, kas ir svarīgākais Belgradā, ja ne visā Serbijā. Visai grupai izdala arī glāzītes, un ir iespēja pagaršot medus rakiju! Tas gan esot sieviešu dzēriens — vīriešiem rakija ir stiprāka. Gide stāsta, ka vistradicionālākais ēdiens te ir gaļa ar gaļu pie gaļas. Tas mums patīk. Izrādās, Belgrada pieredzējusi veselus 115 karus un 44 reizes tikusi pilnībā iznīcināta. Te bijusi arī trakākā inflācija pasaulē: 70—80% dienā. Izdzīvojuši, tikai pateicoties lauksaimniecībai, — visu izaudzējuši dārzos. Apskatām arī vienīgo mošeju pilsētā. Senāk te bijušas 237 uz pāris tūkstošiem iedzī-
votāju. Tagad ir viena uz 2 miljardiem. Austrieši visas esot iznīcinājuši.
Meitene mums parāda vairākas svarīgas ielas — viena no tām ir Silikona iela. Kāpēc? Te vakaros varot sastapt meitenes, kurām silikons ir visās iespējamās vietās. Viņas te meklējot kavalierus. Pie Belgradas cietokšņa redzam mašīnu ar Latvijas numurzīmi un karodziņu. Tieši to pašu mašīnu, ko redzējām Dubrovnikā. Ar kādu tautieti mūsu vasaras ceļš sakrīt. Redzam arī Viktora statuju. Tā esot tikpat svarīga kā Parīzē Eifeļa tornis. Statujā attēlots pilnīgi kails cilvēks, kas simbolizējot pilnīgu patiesumu un labestību. Ideja tāda — arī jaundzimis bērns ir pilnīgi kails un šķīsts. Un šis vīrs skatoties Austrijas virzienā, bet savus zemākos vaigus esot uzgriezis Turcijai. Tas tāds humors.
Pēdējais, ko apskatām, ir Belgradas tilti. Brankova tilts esot īsts nāves jeb pašnāvību tilts Serbijā. Uz tā pavadīti arī ļoti svarīgi brīži. Piemēram, kad 1999. gadā Belgradu bombardēja NATO, cilvēku pūļi stāvējuši uz tilta baltos krekliņos ar sarkanu punktu vidū. Kā mērķi. Teikdami: labāk tad bombardējiet mūs. Mēs varbūt neizdzīvosim šo smago laiku, bet vismaz atstājiet mūsu bērniem, mūsu nākamajai paaudzei skolas un slimnīcas…
Apskatām vispārpildītāko tiltu Serbijā un visdārgāko, kurš izmaksājis valstij 400 miljonu eiro. Lai gan cilvēki nebūt nav bagāti. Kaut kas ar to Gaismas pili te saistās!
Tāda nu ir pēdējā diena Belgradā. Rīt sāksim stopēt apkārt Serbijai. Šodienu noslēdzam citā draugu lokā. Izgulēsimies teltī.
(Turpmāk vēl.)
