(28. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
261. diena
Nu ko? Šodien jālaiž uz Slovākiju. Kā paceļam īkšķi — tā mašīnīte apstājas. Apstājas slovāks. Braucam uz Bratislavu. Viņš runā slovāku valodā, mēs — krieviski, un ļoti labi saprotamies. Viņš mums stāsta, kā ES sabojāja visu ražošanu valstī, un diemžēl nu Slovākija atkarīga no Vācijas.
Interesanti, ka te ceļošana ar vilcienu līdz 26 gadiem viņiem ir bez maksas. Arī ārzemniekiem, kas te studē. Tā ka — ja esi “ERASMUS” Slovākijā, braukā, cik gribi pa visu valsti.
Bratislava nemaz nav tik liela, ieliņas klusas, bet mums jau tā patīk.
Redzam vecāko parku Eiropā un skatu torni, bet tikai no lejas, jo tas maksā 7,4 eiro! Lai gan 95 metrus augsts un no tā varot līdz pat 100 kilometru tālumā redzēt, cena liekas diezgan augsta tādam priekam.
Iespaidīgs ir lielākais memoriāls Centrāleiropā. Tas ir 52 metrus augsts un ir uz 6845 PSRS armijas kareivju kapiem, kas mira cīņās par Bratislavas brīvību Otrā pasaules kara laikā.
Ceļā atrodam pazaudētu somiņu un dodam to policistiem.
Tā kā Arturam vārdadiena — atļaujamies busu par 2,50 eiro. Mūsu nākamā lielā pieturvieta ir Egera Ungārijā.
262. diena
Tā kā guļam pie upītes, viss ir lieliski — neviens nepamodina, tikai paši vēlāk kaut kā ar kājām trāpām skudru pūznī. Tās gan mums apnikušas. Tāpat kā ērces — šoreiz pat iekost paspēja.
Diemžēl sestdienas un nedēļas nogales nav stopēšanai laimīgās dienas. Garām brauc nedaudzi, bet neviens neizrāda ne mazāko interesi. Piedevām mūs vēl apsēž mazas bišumušas — melni dzeltenas mušas, kas kož. Īsta kapsēta pie kājām. Sākam stopēt uz mazāka ceļa, bet arī tur nekā. Veltīgi nosistas sešas stundas. Un mūsu draugi jau parīt laižas prom no Egeras — vajadzētu līdz turienei tikt jau šodien. Ejam uz vilciena staciju un uz busiem. Noskaidrojam, ka autobusu biļešu cena ļoti augsta, ar vilcienu sanāk lētāk. Tā nu esam samaksājuši pilnvērtīgu cenu kā par viesnīcu — katrs 12 eiro. Interesanti, ka biļete turp un atpakaļ uz Budapeštu no viena ciema Slovākijā maksā lētāk nekā vienā virzienā (tā ir arī ar daudzām lidmašīnām).
Te vilcienā ir arī konduktors — tā ka nošmaukties nevar, taču ceram, ka vilcieni (trīs pārsēšanās viena pēc otras) neizdomās “noplīst” kā parasti. Bet — ak vai! Otrais kavējas. Bet mūs taču trešais gaida. Esam satraukušies, bet beigās vilciens nokavē vien nedaudz un esam ceļā uz Budapeštu.
Pusdesmitos vakarā esam Egerā. Vīnu pilsētiņā. Satiekam mūsu draugu Deividu un dodamies uz vīna pagrabiņiem — tur var nopirkt mājās gatavotu, ļoti kvalitatīvu vīnu. Te ir arī labākais vīns pasaulē — “Merlot” no piektā vīna pagrabiņa. Ah! Ja vien jūs būtu to pagaršojuši! Bet… kas notiek? Izrādās, ka visgaršīgākais vīns no piektā vīna pagrabiņa — 2011. gada “Merlot” — pārdots. Viss — tāda vairs nebūs. Ir uztaisīts jauns. Esam nokavējuši…
Ejam uz Deivida dzīvokli. Rādām ceļojuma bildes un runājamies — pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš te tikāmies.
263. diena
Šodien sākam pētīt Egeru, tā ir mūsu mīļākā pilsētiņa Ungārijā, ko iesakām apmeklēt ikvienam.
Brokastīs ēdam gulašzupu, kas jānogaršo katram — senāk bija lēta, bet tagad eiro ir krities un viss liekas daudz dārgāks. Ungāriem pašiem ir sava nauda — forinti. Tūrisma sezonā viss kļuvis dārgāks. Lai gan cilvēku nav daudz. Kā ungāri paši saka, futbols Francijā visu traucē — tūristi tad pazūd. Būšot jūlijā.
Beidzot esam vīna ielejā. Par to gan neviens daudz nezina, bet tā ir labākā vīna vietiņa. Esam ceļojuši caur Čīli un Argentīnu, Spāniju un Itāliju, bet labākais vīns ir Egerā — Ungārijā. Šai vīna ielejā ir 200 vīna pagrabu, no kuriem 48 strādā. Vislabākais un dārgākais te ir ledusvīns. Tas gatavots no vīnogām, kas savāktas pēc pirmās salnas. Tas ir tāpat kā ar mūsu kartupeļiem — tad vīnogas paliek nedaudz saldenas un vīns ir dievīgs.
(Turpmāk vēl.)
Ja parastie vīni te litrā maksā 1,5 eiro, savukārt ledusvīns piecīti.
Cenas kopumā ļoti draudzīgas — 30 centu par glāzīti.
Esam labos draugos ar vīna pagrabiņa pārdevēju un viņas bosu. Uzzinām, ka skaistākie pagrabi neražo savu vīnu, bet iepērk kaut kur un te to pārdod kā Egeras vīnu. Un ir ļoti nedaudzas vietiņas, kur vīns tiešām top uz vietas. Piemēram, mūsu labajā piektajā vīna pagrabā! Re, kā jūtam labas lietas! Populārākais vīns ir Egeras “buļļa asinis” — “Egri Bikavier”. Sausais. Mēs jau uz pussaldajiem.
Uzzinām arī, ka par pārdoto jāmaksā 27% nodokļos valstij. Bet ekonomika esot slikta — minimālā alga zem 300 eiro, un visi laižas prom. Bēdīgi. Līdzīgi kā pie mums. Un te visvairāk tūristu esot no Polijas.
Ungārija ir supervalsts! Ja varat paciest karstumu vasarā, jau šodien ir vairāk nekā 34 grādi, brauciet!
Sakām Egerai, pilsētiņai ar vislielāko baznīcu skaitu uz teritoriju, te ir 29 dievnami — atā!
Lietus pārstāj, un esam ārā no pilsētas. Uzceļam telti un domājam, ka te būs mierīga nakts
(Turpmāk vēl.)
Fakts
Slovākija
◆ 5,4 miljoni iedzīvotāju.
◆ 48 000 kvadrātkilometru platība.
◆ Šajā valstī, kura ir mazāka par Ņujorku, ir 180 pilis un 425 cietokšņi!
◆ Slovākijā ir vairāk nekā 6000 alu zemajos Tatros.
◆ Bratislava ir vienīgā galvaspilsēta pasaulē, kas robežojas ar divām valstīm — Austriju un Ungāriju.
◆ Ģeogrāfiski Slovākija ir Eiropas viduspunkts.
◆ Slovākijā, Levočas ciematā, ir pasaulē augstākais gotiskais koka altāris. Tā augstums — 18,6 m, bet platums — 6 m. Tas izgatavots, neizmantojot nevienu naglu.
Ungārija
◆ Viena no vecākajām valstīm Eiropā — pastāv kopš 896. gada, pirms Francija un Vācija kļuva par atsevišķām valstīm un pirms notika anglosakšu karaļvalsts apvienošanās.
◆ Viena trešā no 15 miljoniem ungāru valodā runājošajiem dzīvo ārzemēs.
◆ Pēc ES statistikas — Ungārijā ir lielākais mirušo skaits Eiropā no vēža un augstākais sieviešu pašnāvību līmenis.
◆ Daži no ungāru izgudrojumiem: Rubika kubs, kriptona elektriskā spuldzīte, hologrāfija un ūdeņraža bumbas teorija.
