Iespējams, jau šodien, kad notiek Tautas partijas kongress, tās “groži” atkal nonāks Andra Šķēles rokās. Tomēr vēl esošais partijas priekšsēdis Mareks Segliņš pasteidzies nākt klājā ar kādu vērtīgu ideju — Tautas partijai, lūk, esot nepieciešams savs iekšējais drošības dienests, kas ātri vien izskaustu visus nevēlamos partijas biedrus.
Segliņš paziņojis, ka stingri būtu jāvēršas pret visiem partijas biedriem, kuri slikti ietekmē partijas vārdu. Īpaši tādos gadījumos kā Bērnu slimnīcā notikušais. Varētu izveidot tādu kā partijas specdienestu. Segliņa neapmierinātību izraisījis arī tas, kā
daži partijas vecbiedri pauž savu viedokli intervijās, publiskajā telpā.
Protams, vēlme atbrīvoties no tiem, kuri kaitē partijas labajai slavai, ir apsveicama. Dīvaina šķiet vien Tautas partijas priekšsēža piedāvātā metode.
Vēsturē zināms ne viens vien gadījums, kad varaskārākās partijas gaišās nākotnes vārdā veidojušas savus specdienestus un ar ko tas beidzies. Kaut vai čekas “stūra māja” Rīgā vai vācu nacionālsociālistu partijas specdienesta māja Prinča Alberta ielā Berlīnē… Varbūt Segliņam padomā kāda pagrabiņa ierīkošana arī Tautas partijas galvenā biroja ēkā Meierovica bulvārī?
Diezin vai vērienīgās afēras, kurās iesaistīti Tautas partijas biedri, notika bez partijas vadības ziņas. Tad kāda būtu šī specdienesta funkcija? Pārbaudīt katra ierindas biedra teikto vārdu vai sperto soli, radot rosīšanās ilūziju?
Ja šāds specdienests kārtīgu tīrīšanu veiktu partijas vadībā, maz ticams, ka partija spētu turpināt darbu — lielākā daļa sēdētu pašu izveidotajā pagrabā. Taču šobrīd, šķiet, partiju maz interesē tautas vēlmes un viedoklis, jo vēl taču Latvijā ir ko privatizēt. Kaut vai vietējā energokompānija. Varbūt partijas vadības maiņa notiks ti eši šī iemesla dēļ, lai nepalaistu garām vienu no pēdējiem treknajiem kumosiņiem.
