(50. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 2018. gada 30. novembra numurā.)
Vakarus, kad darbs mums beidzas reizē, pavadām Arčas restorānā un bārā, lai sagaidītu pēdējo autobusu. Tuvojas Lieldienas, un tad Jaunzēlandē nav iespējams nopirkt alkoholu! Kāds Arčas kolēģis zina stāstīt, ka tā ir visos valsts svētkos. Sevišķi Ziemassvētkos ir traki — atbrauc tūristi atpūsties, bet nav, kur iegādāties stipro dziru. Tad nu zinātāji piepelnās, alkoholu pārdodot internetā. Dienā vismaz 300 dolāru var nopelnīt! Savukārt Arčas kolēģi nevar noticēt, ka mēs esam publicējuši jau četras grāmatas. Šķiet, neticami, bet arī piektā ir ceļā!
Katrs rīts ir diezgan vēss. Tomēr Robina spītīgi tur durvis kaķim vaļā. Saprotam, ka viņa grib izlaist kaķi ārā, bet tas nevēlas iziet. Zilā migla un saulstari veido unikālas krāsas kalnos, un mēs atkal esam autobusā ceļā uz darbu. Šonedēļ paspējam satikt latviešu puisi Danielu, kas strādā Kvīnstaunas “Fergburger” — tajā, kas atzīts par labāko visā Jaunzēlandē, ja ne visā pasaulē. Arī tur ir liels cilvēku pieplūdums — nevar nemaz tos burgerus piecept! Daniels tagad dzīvo kādā mājā pilsēteles centrā ar vēl pāris iemītniekiem. Te, šķiet, katra izīrētā māja ir īsta ballīšu vieta. Mēs meklējam ko mierīgāku. Ir gan biljarda vakars, gan tikšanās ar kolēģiem. Bet jautrākais, ka visus bārus ceturtdienās slēdz pusnaktī, jo piektdien alkoholu pārdot nevar. Vienīgi Arčas bāram “Ballaratam” — vienīgajam Kvīnstaunā — ir iegādāta speciāla licence alkohola tirdzniecībai. Par ieeju bārā Lielajā piektdienā tur pieprasa biļetes 10 dolāru vērtībā. Cik labi, ka Arčam brīvdiena!
Tā arī nepieredzam Lielās piektdienas trakumu, jo šo dienu, kas mums ir brīva, veltām pastaigai pa Kvīnstaunas takām. Upēs traucas ātrlaivas, gaisā lido helikopteri. Parkos cilvēki staigā ar suņiem, garākās takas, ko izejam kājām, lielākoties veic velosipēdisti. Laikapstākļi Kvīnstaunā ir diezgan neparedzami. Vienu dienu var spīdēt saule, nākamajā pamatīgi gāzt. Bet tas mainās pat dienas laikā. Viens gan skaidri zināms — Remarkables kalni, pie kuriem atrodamies, ir vieni no skaistākajiem jebkad redzētajiem!
Nedēļas nogale ir pavisam traka. Papildus skolēnu brīvdienām ir arī Lieldienu steiga. Sestdienā ir ļoti daudz dzērušo, kas mēģina atgūt to piektdienas vakaru, kad visos veikalos alkohola plaukti bija norobežoti. Daži puiši pat pamanās aizstumt atrakciju parka gokartu un tad vēl nolaupīt mani, vienkārši paķerot pār plecu. Visu gan izdodas atgriezt. Darba ir daudz. Arī Arčas boss satrakojies par to, ka neesot viss kārtībā. Mums liekas, ka tie nav īsti menedžeri, kas nevalda pār situāciju, bet ļauj vaļu emocijām. Atrakciju parka galvenie gan ir ļoti priecīgi, jo dienā tie nopelna gandrīz 10 tūkstošus dolāru. Skaisti!
Kvīnstaunā jau sākam atpazīt autobusa šoferus. Nedēļas beigās atrodam mūsu namiņa biedreni viesistabā, sēžam cepurē un kurinām krāsni. Beidzot arī viņai par aukstu! Lieldienas nosvinam pusnaktī ar vārītām olām, kas apzīmētas ar marķieri, un domājam par tālāko dzīvesvietu.
Tā kā Jaunzēlandei ir aptuveni 14 000 km gara krasta līnija, nav pārsteigums, ka jūrasveltes ir īpaši iecienītas, tajā skaitā arī vēžveidīgie un zivis. Sākumā gan jāpiemin tradicionālais “maori hangi” — dārzeņi ar gaļu, kas gatavoti pazemes krāsnī. Mūsdienās šo ēdienu nav tik viegli atrast sarežģītās pagatavošanas dēļ, tomēr to var nogaršot īpašos pasākumos un arī apmeklējot maoru apdzīvotās vietas. Populāri ir omāri, kas, protams, nav lēti, bet te tradicionāli. Lētākas jūrasveltes ieteiktu nobaudīt Vjetnamā. Kina ir viena tipa jūras ezis, kas jaunzēlandiešiem bijusi delikatese jau gadsimtiem ilgi. Interesants deserts ir Pavlova — putukrējuma un augļu kūka, nosaukta krievu baletdejotājas vārdā. Vēl nevienu no šiem ēdieniem neesam baudījuši. Bet vēl jau laika daudz!
244. — 249. diena
Jauna nedēļa. Tā sākas ar manu vārdadienu. Tajā pašā laikā prom no darba iet viens no jaukākajiem kolēģiem. Kamēr citi gaida, kad pabeigšu darbu, lai kopīgi varētu iet uz atvadu ballīti, vienīgais palīgs ir puisis, no kura šodien atvadāmies. Vācietes sēž un skatās video telefonā. Lai arī vārdadienu kā tādu neviens te nezina, ballīte tāpat iznāk. Ar kolēģiem atvadāmies no francūža, atrakciju parka vadītāja piešķir 200 Jaunzēlandes dolāru vērtus kuponus.
Kļūst aukstāks. Kalnus klāj sniega sega, temperatūra naktī ir ap nulli. Te gaiss ir sauss, un, ja ārā spīd saulīte, ir pat silti. Beigušās skolēnu brīvdienas. Kvīnstauna ir pārvērtusies. Vairs nav rosības ielās. Pat burgeru ēstuve — tā, pie kuras visu diennakti ir kilometru garas rindas, ir tukša. Beidzot! Kā jau atrakciju parka īpašnieki teikuši, maijs ir kluss mēnesis, kad daudzas iestādes aizver savas durvis. Tas ir kā starpposms, līdz sāksies trakā ziemas sezona. Tagad vairāk var sastapt indiešu grupas, jo tie brauc tieši maijā, kad viss ir lētāk. Daži bagātākie grib atstāt arī dzeramnaudu.
Katru dienu pārliecināmies, cik Kvīnstauna kļuvusi mierīga. Labi gan, ka te, lai arī daudz ballētāju, visi viens otram ļoti uzticas — pat automašīnas neslēdz ciet, jo neviens pat neiedomājas, ka varētu apzagt. Arī mūsu treilerītim joprojām nav atslēgas, tā nu mēs atstājam mantas un datoru iekšā.
Beidzot atrakciju parka vadītāja nāk runāt par mūsu aizbraukšanu. Tā kā šajā darba vietā ļoti daudz jāapgūst, pirms sevi uzskatīt par pilnvērtīgu komandas dalībnieku, tie nemaz nevēlas pieņemt jaunus darbiniekus. Pēc francūža aiziešanas neviens jauns nav pieņemts, mums jāstrādā dubultslodze. Pie tam Jaunzēlandē parādījies likums, ka katru sešu nostrādāto stundu laikā jāņem pusstundas neapmaksāts starpbrīdis, tā kā tas vēl paildzina uzturēšanās laiku darbavietā. Atrakciju parka īpašniece vāciete stāsta, ka Kvīntstauna ir laba vieta, kur pavadīt ziemu, jo citur ziemā viss aizvērts, tikai te tūristi brauc. Ziemeļos pilsētas esot daudz mitrākas un visu laiku līst lietus. Mums noteikti nepatikšot braukt uz kādu neglītu, mitru ziemeļu pilsētu saulainās Kvīnstaunas vietā. Mums plāni vēl nav līdz galam gatavi, vēl domājam, kas un kā sanāks.
Nedēļas sākumā tiešām ir ļoti maz cilvēku. 12 stundu laikā atrakciju parkā ienāk vien trīs ģimenes. Tomēr vadība sarūpējusi papildu darbiņus, jākārto dokumenti un jāgatavojas trakajam tūristu laikam. Tas pats notiek arī nākamajā un aiznākamajā dienā. Arī Arčas restorāns galīgi pieklusis, un viņam ir vien četru dienu darba nedēļa. Kvīnstaunu nevar pazīt.
Vietējiem pienācis lielo atlaižu laiks. Visiem kruīziem un ekskursijām ir 50% atlaide, ja vien vari nosaukt sevi par Kvīnstaunas iedzīvotāju, kas mēs arī tagad esam. Tas tiešām ir jauki. Nedēļas nogalē mums taču aprit gadiņš, kopš esam precējušies, tad arī paredzēts kruīza brauciens pa Jaunzēlandes fjordiem. To gan iegādājāmies, pirms zinājām par šādiem piedāvājumiem, tāpēc esam pārmaksājuši. Tomēr labi zināt, ka kaut kas tāds pastāv.
Tuvojoties nedēļas nogalei, arvien vairāk cilvēku atrakciju parkā rezervē bērnu ballītes. Vadības prasība ir, lai arī es obligāti tur būtu. Viņiem ir tāds noteikums, ka bagāto ģimeņu bērniem atrakcijas jāvada smaidīgākajiem un gaišākajiem darbiniekiem. To, protams, izdomā vien dienu iepriekš.
Menedžere arī nāk un saka, mani apskauž — man ir lielisks vīrs, esam skaists pāris un kopā apceļojuši pasauli. Ko lai saka? Viss ir iespējams, jābūt vien tam mazajam velniņam uz pleca, kas saka— ir jāuzdrošinās spert soli uz priekšu, pārkāpt visiem aizspriedumiem un bailēm, lai izveidotu savu pasakaino dzīvi. Katram tas ir iespējams! Mēs tiešām esam priecīgi, ka esam viens otram. Tas mūsu ikdienu ir padarījis tik vienreizīgu!
Menedžere arvien neatkāpjas un vēlas, lai mēs padzīvojam pie viņas. Protams, tādu variantu vēl neizslēdzam, bet nedēļas beigās savu līgumu ar treilerīša saimnieku esam pagarinājuši līdz 1. jūnijam. Vīrs ar kārtīgajiem un miermīlīgajiem latviešiem ir apmierināts, līdz ar to mums pagaidām vēl nav jāuztraucas par jaunas dzīvesvietas meklējumiem.
Pienāk svētdiena — mūsu kāzu gada jubileja. Kā sākas un beidzas mūsu īpašie piedzīvojumi? Lasi jau nākamās nedēļas dienasgrāmatā!
Ko tad atvest mājās no Jaunzēlandes? Ja runājam par apģērbu, tas noteikti varētu būt “All Blacks” T krekls vai džemperis. Kas ir “All Blacks”? Tā ir Jaunzēlandes regbija komanda, kas pārstāv savu valsti starptautiskajās spēlēs. Šī Jaunzēlandes izlase uzvarēja pirmajā pasaules kausa izcīņā 1987. gadā. Pašlaik “All Blacks” izlase ieņem pirmo vietu pasaules rangā, tai skaitā tā ir visvairāk pasaules ranga 1. vietā bijusī izlase. Protams, neaizmirsīsim to, ka parasti pirms spēlēm Jaunzēlandes izlases dalībnieki izpilda haka deju. Ir merino vilna, kas pēdējos gados pasaulē kļuvusi arvien populārāka. Jaunzēlandes merino aitiņu vilna ir viegla, izturīga, silta un smaržīga — ideāla visu veidu apģērbam. Arī mēs esam iegādājušies merino vilnas zeķītes šim draņķīgajam un aukstajam laikam. Ļoti populāra ir oposumu vilna, kas ir daudz dārgāka par aitu vilnu.
252. — 257. diena
Mūsu divu dienu atpūta beigusies, jādodas uz darbu. Ārā spīd saulīte, un pilsētiņa ir klusa. Maijs un jūnijs ir klusie mēneši, pirms uzsnidzis sniegs. Beidzot esam izlēmuši par savu pēdējo dienu Kvīnstaunā un to pasakām saviem priekšniekiem. Tas būs 23. jūnijs. Neviens nav priecīgs, uzzinot, ka dodamies prom pirms lielās sezonas. Mēs taču nekam neesam piesaistīti!
Tā pirmā darba diena pēc lielās atpūtas paiet pavisam mierīgi, mums pat darbs beidzas agrāk, jo nav cilvēku un viss jāslēdz ciet. Darba stundas nedaudz samazinās, un tas atļaus šajā mazajā, skaistajā pilsētiņā paspēt apskatīt visu iespējamo, kamēr vēl esam šeit.
Lai arī nākamajās dienās ir apmācies, noslodze nepalielinās, un tas mums patīk. Ļoti jauki ir mūsu treilerīša saimnieki. Īpaši jaunzēlandiešu vīra dzīvesbiedre taizemiete — viņa man sniedz siltu, ļoti dārgu ziemas jaku, sakot, ka to nopirkusi savam dēlam, viņš negribējis, jo tāpat daudz drēbju, un es esmu tā, kas jakā var ielīst. Tiešām jauki! Sākam savu nedēļu, rēķinot, ka pēc vēl viena nostrādāta mēneša būsim atpelnījuši visu līdz šim ceļā iztērēto, un nākamajā vietā varēsim veidot iekrājumus gan atpakaļceļam uz Latviju, gan turpmākajiem piedzīvojumiem.
Ārā ir vēss, bieži līst. Daudzi apkārt klepo, bet mēs jau esam sagatavojušies ziemai — savā nelielajā braucienā uz fjordiem vietējā bodītē nopirkām medu un katru dienu dzeram kurkumu. Tā te, tāpat kā citviet pasaulē, tiek uzskatīta par īstu brīnumlīdzekli. Jaunzēlandē pat ir kurkumas kapsulas! Lētāk gan paņemt to kā garšvielu un iebērt ūdenī — kurkuma attīra organismu, palīdz cīņā ar galvassāpēm un dara vēl daudz brīnumu lietu! Katrā ziņā par sevi parūpējamies un jau dzīvojam ar domu, ka slimot nav laika!
Laiks gan ir Arčas lielajai jubilejai. Manus 29 sagaidījām Austrālijā, Arčas 29 pienāk Jaunzēlandē. Dzimšanas dienu sagaidām kopā ar viņa kolēģiem. Kā Arčas boss filipīnietis saka, arī viņa dzimtenē pieņemts, ka jubilārs visiem uzsauc, bet Jaunzēlandē ir otrādi — te visi uzsauc jubilāram.
Dienas gan joprojām ir mierīgas, visbiežāk ielās redzami indieši. Priecājamies, ka tagad viss ir tik kluss un darbā neesam vienā skriešanā. Mūsu treilera saimnieks gan saka, daudzi sūdzoties par stundu samazināšanu un par to, ka vairs pat īri nevar nomaksāt. Mums līdz jūnija beigām tas nedraud, vismaz pagaidām tā šķiet. Tā kā nākamā pilsēta, kur plānots palikt, būs daudz lielāka, ticam, ka arī tur ar darbu viss būs kārtībā.
Nedēļas nogalē cilvēku ir vairāk, bet tāpat vairs nav skolēnu brīvdienu trakuma. Atrakciju parkā gan daudz vairāk nāk bērni un vieni paši maksā par dārgajām spēlēm, droši tērējot vairāk nekā simt dolāru. Te bērniem cita izpratne par naudu.
Pienāk Māmiņdiena, kad visā pilsētā māmiņām ir daudz dažādu akciju. Atrakciju parkā gan vienmēr domā tikai par naudu un saka — kaut gan māmiņām šodien te viss bez maksas, lai par to nemaz neieminamies, ja neko nejautā.
(Turpmāk vēl.)
Vispār Kvīnstaunā daudzi uzņēmumi ir ar pilnīgi greizu izpratni par to, kas ir svarīgākais — te galvenais ir nauda. Nedēļas beigās ir stipras lietusgāzes, un visi meklē atpūtas iespējas telpās. Mēs jūtamies diezgan droši katrs savā lauciņā, un katrs pārbaudījums ir pa spēkam. Vēl sešas nedēļas Kvīnstaunā, un pēc Jāņu svinībām dosimies prom.
Ja brauc atpakaļ no Jaunzēlandes, noteikti neaizmirsti par kādu no iezemiešu maoru mākslas darbiem! Jaunzēlandē ir daži apbrīnojami mākslinieki, kas glezno un veido dizainu uz auduma un koka. Ir dažādi koka izstrādājumi, kas veidoti no īpašajiem Jaunzēlandes kokiem. Skaistas ir paua gliemenes čaulas rotaslietas, kas laistās dažādos zaļajos un zilajos toņos. Šādas rotiņas nav dārgas, bet burvīgas! Interesanti, ka Jaunzēlandē visās malās redzami arī dažādi amuleti, īpaši akmeņi, līdz ar skaidrojumiem, kam kas paredzēts, var izvēlēties sev piemērotāko. Neaizmirsīsim par “Gredzenu pavēlnieku”, kas tika filmēts Jaunzēlandē. Te var iegādāties arī Gredzenu pavēlnieka gredzenu un citas ar šo filmu saistītas lietiņas.
(Turpmāk vēl.)
