Šoreiz gribu pastāstīt par Elmāru Vectirānu, kurš dzīvo Neretas novada Mazzalves pagastā. Jau vairākus gadus viņš sevi ieskaita pensionāra statusā. Un tomēr atradis jaunu, aktīvu, radošu un interesantu nodarbi. Kļuvis par baronu Hānu Ērberģes muižā vasaras sezonā. Vienmēr aktīvs, atsaucīgs, savam darbam gatavs. Iepriecinājis ļaudis ar izzinošiem stāstījumiem ne tikai Ērberģes muižā, bet arī Neretas novadā, Gaismas pilī Rīgā, Dobelē, Stelpē u. c. Viņš ir īstajā vietā, pat ūsas uzaudzējis īstas, kā pats saka: “Dižciltība uzliek pienākumus!” Un katrā ekskursantu grupā gadās kāda roka, kura pārbauda, vai ūsas ir īstas.
Ekskursantu uzņemšana ir komandas darbs, tāpēc gadās kāda pārkārtošanās, kāds negaidīts pārpratums, un atkal vietā ir viņa anekdote vai kāds teiciens. Esmu viņu iepazinusi kā kolosālu jokuplēsēju, redzējusi, kā iemirdzas sieviešu acis, kad Elmārs parādās barona tēlā. Viņš ir labs mūziķis, izcils stāstnieks. Vārdi viņam mutē nav jāmeklē, tie vienkārši noteiktajā brīdī un noteiktajā vietā trāpīgi izlec paši ne tikai latviešu valodā, bet arī krievu un angļu, šad tad arī kāds franču vai lietuviešu vārds. Kad Ērberģes muižā ekskursijas sākumā parādās barons Hāns, ovācijas nerimst vairāku minūšu garumā. Un tas ir pelnīti!
Ar viņu lepojas Neretas novada Mazzalves pagasts, jo ar barona tēlu Elmārs Vectirāns caur nostāstiem, teikām, leģendām nes Mazzalves pagasta vārdu tālāk.
