Pirmajā balti sniegotajā ziemas dienā, kad adventes vainagā jau iedegta trešā svece, iršēnieši Ņina un Jēkabs Krūmiņi var mierīgi apsēsties pie kamīna un, dzerot kafiju, paraudzīties, kāds viņu piemājas saimniecībā “Mētras” bijis šis gads.
Pirmajā balti sniegotajā ziemas dienā, kad adventes vainagā jau iedegta trešā svece, iršēnieši Ņina un Jēkabs Krūmiņi var mierīgi apsēsties pie kamīna un, dzerot kafiju, paraudzīties, kāds viņu piemājas saimniecībā “Mētras” bijis šis gads.
“Piesieti” pie mājas
“Aizvadīto gadu varētu vērtēt kā labu, ja vien vasarā nebūtu bijis ilgstošs karstums un sausums. Tas, protams, ietekmēja dzīvi un darbu arī mūsu saimniecībā. Mums ir deviņi hektāri zemes, pļavas un ganības. Lopiem vācam sienu un audzējam saknes, bet šogad savās platībās savāktā siena sausuma dēļ bija par maz. Tāpēc braucām lielāku gabalu pie atsaucīgiem cilvēkiem, kuri mums ļāva pļaut zāli viņu pļavās,” stāsta Ņina Krūmiņa.
“Mētras” ir neliela lauku saimniecība, kurā saimnieki gūst ienākumus pašu iztikšanai. “Kad abi strādājām algotu darbu, mums bija tikai viena gotiņa. Nu ganāmpulks ir krietni lielāks un lopu dēļ esam vairāk “piesieti” pie mājas. Taču tā esam saraduši ar lopiem, ka grūti iedomāties, ja viņu nebūtu. Mazie teliņi ir tik mīļi!” stāsta “Mētru” saimniece.
Pieprasa papildu piena kvotu
Krūmiņu kūtī mitinās deviņi liellopi, tajā skaitā trīs slaucamas govis. Pienu iršēnieši pārdod Rīgas piena kombinātam, pārdod arī jaunlopus. Piena kvota, kas piešķirta “Mētrām”, nav liela, un tā izpildīta ātrāk, nekā paredz nosacījumi. Tāpēc Krūmiņi pieprasījuši papildu kvotu. “Mums ir pienīgas govis, kuras slaucam trīs reizes dienā. Darām to ar rokām un pienu dzesējam ledusskapī, jo triju govju dēļ pirkt slaukšanas aparātu un piena dzesētāju nav izdevīgi. Tomēr prasīto piena kvalitāti nodrošinām. Gribētos tikai, lai samaksa par pienu būtu lielāka. Šobrīd par litru saņemam 10—11 santīmu,” stāsta Krūmiņas kundze.
Palielina apjomu
Protams, ar tādiem nelieliem apjomiem par biznesu runāt nevar, un Jēkabs Krūmiņš arī uzsver, ka “Mētras” ir naturālā saimniecība. Taču pirms trijiem gadiem Krūmiņi Lauku atbalsta dienestā iesnieguši projektu pusnaturālās saimniecības pārstrukturizācijai un saņēmuši Eiropas Savienības atbalstu. “Mētru” saimnieki apņēmušies piecu gadu laikā, kamēr realizē šo projektu, palielināt saimniecības apjomu par 30 procentiem.
Šī prasība jau izpildīta, un tas ir maksimālais saimniecības apjoms, jo, ņemot vērā zemes platības, lielāku ganāmpulku Krūmiņi turēt nevar. “Dzīvojam netālu no centra, un te katram zemesgabalam ir saimnieks, tāpēc paplašināt saimniecību mums nav iespēju. Arī esošajās platībās ir interesanta situācija. Vienā hektārā zemes ir triju veidu augsne, tāpēc arvien domājam, kurā pleķītī audzēt saknes, kur ierīkot dārzu, kur veidot sētos zālājus lopiem. Nevar gan sūdzēties, ka būtu piedzīvojuši sliktu ražu. Cītīgi strādājot, varam izaudzēt tik daudz, lai pietiktu pašiem un varētu palīdzēt arī citiem,” stāsta Jēkabs Krūmiņš.
Pērk tehniku un remontē māju
Trijos gados, kopš “Mētrās” izmanto Eiropas Savienības finansiālo atbalstu, izrakta jauna aka un ierīkots ūdensvads lopu dzirdināšanai, nopirkta pļaujmašīna un siena prese. Nauda paredzēta arī tehnikas novietnes remontam. Krūmiņa kungs uzskata, ka, prātīgi tērējot un šo to iekrājot, katru gadu var nopirkt kaut ko saimniecībā nepieciešamu un arī mājās sagādāt jaunu sadzīves tehniku vai ko citu vajadzīgu.
Krūmiņi pamazām remontē arī veco māju. To savlaik cēlis kāds no vāciešiem, kurš mitinājies Iršos. “Ja visu naudu, ko paredzēts izmaksāt projekta realizācijas laikā, iedotu uzreiz, saimniecībā varētu izdarīt daudz vairāk. Taču tagad palielinājusies inflācija, krasi pieaugušas cenas, un par to naudu, kuru aprēķināja pirms trijiem gadiem, nu var paveikt krietni mazāk,” secina Jēkabs Krūmiņš.
Nākotnē raugās optimistiski
Tomēr Ņina un Jēkabs ir optimisti un uzskata, ka, saimniekojot arī tik mazos apjomos, ģimeni noteikti var uzturēt. “Nevaru ciest, ja laukos cilvēki stāsta — viņi ir bezdarbnieki. Ja ir vēlēšanās strādāt, izveidot nelielu piemājas saimniecību un sagādāt sev iztikšanu taču var. Visumā Iršos dzīvo strādīgi ļaudis. Gandrīz katrā lauku saimniecībā tur lopus vai kopj zemi. Mēs priecājamies, ka mums ir ļoti labi kaimiņi, kuri izlīdz, kad vajag. Laba sadarbība izveidojusies arī ar veterinārārstiem, kuri rūpējas par mūsu saimniecības lopu veselību un arī mākslīgo apsēklošanu,” stāsta Ņina un Jēkabs, no kuriem staro labestība un pozitīva enerģija.
