Valsts valodas centrs Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes vadītājam Janam Korolam piemērojis administratīvo sodu par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Tomēr Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris uzskata, ka viņa latviešu valodas zināšanas ir pietiekami labas amata veikšanai.
No 35 līdz 280 eiro
Pārbaudi Valsts valodas centrs veicis pēc kādas sūdzības. Centra Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis naudas soda lielumu neatklāj, tāpat arī sūdzības rakstītāja vārdu, jo tā ir sensitīva informācija. Viņš informē, ka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.26 pants nosaka: par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā piemēro naudas sodu no 35 līdz 280 eiro. Bet, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, nosaka naudas sodu no 280 līdz 700 eiro.
“Ministru kabineta noteikumu nr. 733 17. punktā noteikts valsts valodas zināšanu apjoms,” skaidro Viesturs Razumovskis. “Būvvaldes vadītājam valsts valoda jālieto visaugstākajā — C2 — pakāpē. Tas nozīmē, ka personai jāspēj brīvi sazināties, izvērsti diskutēt par dažādām tēmām, tajā skaitā arī par mazāk zināmām un sarežģītām tēmām un problēmām, jāspēj veidot sarunu atbilstoši situācijai, variēt valodas izteiksmes līdzekļus, pilnībā jāizprot dažāda satura, sarežģītības un stila teksti, jāuztver zemteksti un nozīmes nianses, jāspēj uzrakstīt dažādu veidu dokumentus, kā arī citus tekstus, jāuztver un pilnībā jāsaprot jebkurā tempā runāti dažādas struktūras un tematikas teksti.”
Uzdod C2 līmeņa jautājumus
Kuram valodas līmenim būvvaldes vadītāja prasme atbilst? “To es nevaru pateikt, jo pārbaudē mēs to nenosakām,” teic Viesturs Razumovskis. “Pārbaudītājs šajā gadījumā uzdeva tādus jautājumus, kas atbilst C2 līmenim, jo šajā amatā tieši tāds ir vajadzīgs. Ir gadījumi, kad pārbaude jāveic, lai noteiktu atbilstību citiem, zemākiem, līmeņiem, bet izrādās, ka cilvēka valodas prasme atbilst visaugstākajam līmenim. Taču šajā gadījumā bija otrādi.”
Vai naudas sods par atkārtotu valsts valodas nezināšanu vajadzīgajā līmenī nav pārāk bargs? “Naudas sods ir liels, tomēr tas motivē cilvēku apgūt valodas prasmi nepieciešamajā līmenī. Ir bijuši gadījumi, kad, veicot atkārtotu pārbaudi, esam piemērojuši naudas sodu, sākot no 280 eiro,” atklāj Valsts valodas centra pārstāvis.
“Valstij vajag naudu, un es samaksāju”
“Valstij vajag naudu, un es samaksāju 50 eiro,” stāsta Jans Korols. “Sūdzību par mani uzrakstīja Rodijs Rododendrs, viņš bija ieradies būvvaldē un pieprasīja tādus dokumentus, kādu mums nemaz nav. Manuprāt, cilvēks meklēja nevis taisnību, bet gribēja kašķēties, tādēļ biju spiests izsaukt pašvaldības policistu. Kad ieradās policists, mans sarunu biedrs kļuva daudz mierīgāks. Pēc tam viņš uzrakstīja sūdzību Valsts valodas centram, tādēļ pie manis ieradās tā pārstāvis un ar mani runāja pusstundu. Man vajadzēja padomāt, pirms atbildēt, jo tas viss bija ļoti negaidīti. Lai runātu par tēmām, kas neattiecas uz manu darbu, vajadzētu sagatavoties. Pārbaudītājs uzskatīja, ka man ir grūtības atbildēt, ka man brīvi jārunā par visām tēmām un jāatbild nekavējoties, bez domāšanas, bet katram ir savs runāšanas temps. 1993. gadā, kad ieguvu valsts valodas 3. kategoriju, tā bija visaugstākā, un likums neparedzēja, ka man vajadzētu pārbaudi kārtot atkārtoti. 2009. gadā tika nolemts augstāko kategoriju iedalīt C1 un C2 līmeņos, un saskaņā ar tagadējām prasībām man kā Kokneses novada pašvaldības struktūrvienības vadītājam vajag C2 līmeni, lai gan mana valsts valodas apliecība joprojām ir derīga. 22 darba gados būvvaldē visi mani ir sapratuši, esmu varējis izskaidrot visus jautājumus, kas attiecas uz manu jomu, pats valsts valodā rakstu visus atzinumus, un neviens iepriekš nebija sūdzējies. Cilvēks, kurš par mani uzrakstīja sūdzību, regulāri sūdzības raksta arī par citiem.”
Savās prasībās nepiekāpīgs
Pirms četriem gadiem, kad Rodijam Rododendram bija 27 gadi, viņš intervijā laikrakstam “Diena” sacīja: “Mani personīgi aizskar, ja saskaros ar klaju valsts valodas neievērošanu vai ignorēšanu. Un man ir pietiekami daudz spēka, lai pret to turpinātu cīnīties.” Jau toreiz viņš bija ļoti nopietni pievērsies cīņai par latviešu valodas lietošanas prasību ievērošanu, par pārkāpumiem ziņojot Valsts valodas centra Kontroles daļai. Piemēram, par pārdevēju Daugavpilī, kura nav sapratusi viņa teikto, par kādas bankas attieksmi, mājaslapā latviski nepārtulkojot tekstu. Viņš “Dienai” arī atklāja, ka, mācoties Rīgas 18. vakara maiņu vidusskolā, sūdzību uzrakstījis par vizuālās mākslas skolotāju, kura stundā runāja gan latviski, gan krieviski, jo viņas dzimtā valoda bija krievu, un tas esot pasliktinājis viņa sekmes. Rodijs Rododendrs pasūdzējies arī par citiem būtiskiem pārkāpumiem skolā, taču pēc tā no skolas “esot izmests”.
Pašvaldība: zināšanas ir pietiekamas
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris uzskata, ka Jans Korols, lai gan runā ar akcentu, latviešu valodu zina labi, orientējas likumos, ir kompetents savā nozarē. Pēc D. Vingra domām Rodijs Rododendrs būvvaldes vadītāju “izvedis no pacietības”, nokaitinājis. viņš pateicis kādu skarbāku vārdu, bet pēc tam par viņu saņemta sūdzība.
“Jans Korols ir labs savas jomas profesionālis, ar lielu pieredzi, pārzina likumus, raksta valsts valodā atzinumus, tehniskajās lietās visu saprot un latviešu valodu ikdienā lieto,” atzīst Aizkraukles novada būvvaldes pārstāvis Juris Letinskis. “Viņš nevarētu, piemēram, valsts valodā spēlēt teātri, bet savā jomā labi veic visus pienākumus.”
