Būvniecības nozari pēdējā laikā bieži uzskata par visstraujāk augošo valstī. Šis arguments tiek pamatots ar skaitļiem, iekšzemes kopprodukta pieaugumu būvniecībā. Vai arī Aizkraukles puses novados vērojams būvniecības apjoma pieaugums?
Pieaug eksports
Saskaņā pat ar piesardzīgākajām Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm 2012. gadā būvniecības nozares kopējā izaugsme varētu veidot 14,3%. Nākamajā gadā nozares īpatsvara pieaugumu lēš 8,3%, bet līdz 2016. gadam — vidēji 4 — 6,8% ik gadu. Informācija EM mājaslapā vēsta, ka Latvijas būvnieku veikto darbu apjoms ārpus valsts robežām 2011. gadā vairāk nekā četras reizes pārsniedza 2008. gada līmeni, cenās pieaugot no 14,15 miljoniem latu līdz 75,13 miljoniem latu. Tādējādi būvkomersantu veiktā celtniecības apjoma pieaugums ir vērojams gan valstī, gan ārzemēs. Vai šīs nozares apjoma pieaugums ir arī mūspusē? “Staburags” to jautāja Aizkraukles būvvaldes un Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes vadītājam Janam Korolam.
Mazāk nekā pērn
Aizkraukles novadā būvniecības apjoms ir palielinājies nedaudz — aizvadītajā gadā līdz 1. oktobrim izsniegtas 26 būvatļaujas, šogad tādā pašā laika periodā par četrām vairāk — 30. Pērn deviņos mēnešos ekspluatācijā pieņemti deviņi objekti, šogad — 20. Savukārt Kokneses apvienotajā pašvaldību būvvaldē reģistrēto darbu apjoms ir samazinājies. Piemēram, 2011. gadā (no 1. janvāra līdz 30. oktobrim) izsniegti 167 plānošanas — arhitektūras uzdevumi, šogad tādā pašā laikposmā — 134. Pērn izsniegtas 104 būvatļaujas, šogad — 73. Nedaudz mazāks bijis arī ekspluatācijā pieņemto būvju skaits, aizvadītajā gadā 50, šogad — 43. Lai gan reģistrēto darbu apjoms ir samazinājies, tomēr projektos, iespējams, ieguldīts tikpat, cik pērn. “Pagaidām precīzi nevaru pateikt, vai tā ir, tad ir jāapkopo dati, bet naudassummas ir lielas,” saka būvvaldes vadītājs. “Lielākie darbi patlaban ir: Jaunjelgavā — tranzītielu izbūve, ūdensvada ierīkošana, Koknesē — koģenerācijas stacijas, Likteņdārzā — skatu terases celtniecība, Pļaviņās — aizsargdambja izbūve.”
Būvatļauja ar
protokolu
Šobrīd būvvaldē aktuālākie darbi ir objektu pieņemšana ekspluatācijā. Izveidojies pat neliels “sastrēgums”, kas pēdējos gados, kopš 2008. gadā sākās nozares lejupslīde, gadoties reti. Vēl ekspluatācijā nav pieņemta Lāčplēša un Bērzu iela Aizkrauklē, ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekts Jaunjelgavā, Jaunjelgavas estrāde, daudzfunkcionālais laukums Sunākstes pagastā. Korola kungs teic, ka šādos aizķeršanās gadījumos lielākoties ir vainojama nesakārtota dokumentācija.
Būvvaldes vadītājs atzīst, ka ir arī patvaļīga būvniecība. Pagājušajā gadā protokols par patvaļīgu būvniecību rakstīts vienu reizi, šogad — vēl nevienu. “Gribu lūgt iedzīvotājus — nesāciet būvēt pirms būvatļaujas saņemšanas, lētāk ir atnākt uz būvvaldi un to nokārtot,” saka Jans Korols. “Likums noteic, ka var izsniegt būvatļauju nelikumīgi celt sāktai būvei, ja to dara pareizi, taču būvatļauju varu dot tikai kopā ar protokolu, sodanauda jāmaksā tik un tā.”
Nogāžas
griesti
Aktuāla problēma daudzviet Latvijā ir grausti. Aizkrauklē tādu nav daudz, tomēr nepabeigtā skolas ēka ir netīkams objekts pilsētā. Būvvaldes vadītājs teic, ka ēkai ir jaunbūves, nevis grausta statuss, tāpēc būvvalde īpašniekam var pieprasīt nodrošināt tikai to, lai ēkā nevar iekļūt cilvēki. Līdzīgas “jaunbūves” ir arī Koknesē, Pļaviņās, Skrīveros. Ar šo ēku īpašniekiem esot grūti komunicēt, viņi savu īpašumu lielākoties “aizmirst”.
Vai būvvaldes vadītājam gadās novērot arī iepirkuma procedūrās izvēlētā lētākā piedāvājuma negatīvās sekas? “Būvniekiem par katru materiālu jābūt atbilstības deklarācijai. Ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa pants, pēc kura var sodīt, ja šādas atbilstības deklarācijas nav,” stāsta Korola kungs. “Kokneses speciālajā internātpamatskolā — attīstības centrā neilgi pēc remonta nogāzās piekaramie griesti. Tas gan bija saistīts ar nemākulīgu darbu, nevis nekvalitatīviem materiāliem.”
