Tā dēvētajam “kapu tramvajam” jeb Skanstes ielas projektam dota zaļā gaisma. Jaunā tramvaja līnija tiks izbūvēta maršrutā pa Pērnavas—Senču—Zirņu— Skanstes un Sporta ielu. Lai tramvajs nokļūtu Skanstes ielas rajonā, nāksies paplašināt Senču ielu, kas šķērso vēsturisko apbedījumu teritoriju — Rīgas Lielos kapus, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Tiek lēsts, ka Skanste būs jaunais galvaspilsētas centrs, kas jau patlaban strauji attīstās. Nav mazsvarīgs fakts — tramvaja līnija jābūvē tāpēc, ka neviens negrib laist garām iespēju saņemt 70 miljonus eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fondiem. Citējot galvaspilsētas mēru — šo iespēju nedrīkst laist garām! Vai tāpēc brauksim pa kauliem?
Ir zināms, ka līnijas izbūve skars vienu kapliču. Tāpat 10 metru attālumā no vietas, kur nolemts būvēt līniju, ir piemineklis cilvēkam, kas uzcēla Rīgu. Starp citu, to novietojusi pati Rīgas dome. Bet kapsēta kopš 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā. Jāatzīst gan, tā nespēj parka teritoriju sakopt un uzturēt labā kārtībā. Tos kopj Lielo kapu draugu kopa, kas ir viena no aktīvākajām pretiniecēm tramvaja līnijas izbūvei. Jāpiekrīt, apbedījumi kapsētas malā nav mazsvarīgāki par apbedījumiem centrā.
Tomēr šis nav vienīgais gadījums, kad kapi piedzīvo apbūvi. Pati Senču iela, kas it kā sadala kapus divās daļās, 50. — 60. gados būvēta uz apbedījumiem, novācot tikai kapakmeņus.
Ironiski, ka saistībā ar “kapu tramvaja” projektu paredzēts iegādāties arī 12 zemās grīdas tramvajus, lai nodrošinātu tramvaju kustību ar 10 minūšu intervālu. Šobrīd autobuss šajā maršrutā brauc daudz retāk un vienalga ir pustukšs. Tad kāpēc tramvajs jābūvē tieši tur? Kam tas izdevīgi? Lai kāpinātu mikrorajonā esošo īpašumu cenas? Lai nopelnītu — kas būvēs? Rīgā ir daudz apdzīvotāki mikrorajoni, kur vēl kāda tramvaja līnija būtu nepieciešama.
Nerunājot par to, ka pēc svarīguma kapi pielīdzināmi svētnīcai. Un, kamēr tautas apziņā šī vieta saistās ar kapiem, tos nedrīkst nolīdzināt. ◆
