Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā izsniegtas 106 būvatļaujas, ekspluatācijā pieņemti 133 objekti par 14639,6 tūkstošiem latu.
Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā izsniegtas 106 būvatļaujas, ekspluatācijā pieņemti 133 objekti par 14639,6 tūkstošiem latu. Lielākās investīcijas celtniecībā veikuši valsts un privātie uzņēmumi. Nav sākta nevienas jaunas privātmājas celtniecība.
Par tendencēm celtniecībā stāsta Aizkraukles rajona padomes būvinspektors Jans Korols:
— Pēdējos četros gados būvniecības apjomi palielinājušies. 1998. gadā izsniedzām 84 būvatļaujas, 2001. gadā –– jau 106. Tā ir patīkama pārmaiņa, ja vien Valsts ieņēmumu dienests nebūtu atklājis gadījumus, kad būvniecību izmanto, lai legalizētu nelikumīgi iegūtu naudu –– būvniecības apjomi palielinās divas reizes straujāk nekā pieaug valsts kopprodukts, viens no galvenajiem valsts ekonomiskās labklājības rādītājiem.
Pagājušajā gadā ekspluatācijā pieņemti 133 objekti, no tiem 44 vasarnīcas vai dārza mājas kooperatīvajā sabiedrībā „Lielziedi”. Diemžēl lielākā daļa pieņemto objektu sākti celt jau sen, īpaši dzīvojamās mājas. Ekspluatācijā nodotas 65 dzīvojamās ēkas, taču gandrīz to visu celtniecība sākta padomju gados. No jauna tapušas lielākoties inženiertehniskās būves –– kabeļu tīkli, mobilo sakaru torņi, ēkas, kuras paredzētas birojiem.
Daudz labāk situāciju būvniecībā raksturo objektu izmaksas. Kopš 1998. gada kopējā ekspluatācijā nodoto objektu vērtība pieaugusi gandrīz 17 reižu. Tas tādēļ, ka ekspluatācijā nodoti ļoti dārgi objekti, piemēram, Pļaviņu HES otrais hidroagregāts — izmaksas gandrīz 6 miljoni latu. Tas arī ir dārgākais objekts, kas nodots ekspluatācijā pagājušajā gadā. Otrajā vietā –– ražošanas līnija firmā „Nelss”, trešajā –– ledushalle.
Diemžēl palielinās arī apturēto būvniecības gadījumu skaits. Pērn nācās apturēt būvniecību septiņās vietās. Lielākoties tāpēc, ka celtniecība notika bez projekta un būvatļaujas. Grēko gan firmas, gan privātpersonas. Piemēram, SIA „Joma” Aizkrauklē, Bitēnu ielā, cēla biroja telpas bez nepieciešamās dokumentācijas. Klintaines pagastā nekvalitatīvi veiktu celtniecības darbu un nepilnīga projekta dēļ uz laiku nācās apturēt firmas „RNS—D” degvielas uzpildes stacijas celtniecību. Apturēti arī vairāki dzīvokļu pārbūves mēģinājumi bez nepieciešamās projektēšanas.
Pirms sākt celtniecību, jāatnāk uz būvvaldi, kur var saņemt bezmaksas konsultāciju par to, kādas atļaujas nepieciešamas. Būvniecības atļauja lauku apvidū nav vajadzīga, piemēram, ēkai, kuras platība nav lielāka par 25 m2 un tā būvēta no koka. Ar būvvaldi jāsaskaņo vienīgi būvniecības apjoms un vieta. Tāpat šāda atļauja nav vajadzīga sezonas būvēm — plēves siltumnīcām. Visām pārējām būvēm neatkarīgi no īpašuma formas un izmaksām vajadzīgs projekts, ko izstrādājusi sertificēta firma vai speciālists, kuram tiesības to darīt, un būvatļauja. Šie dokumenti nepieciešami arī tad, ja remonta gaitā maina ēkas fasādi, vai paredzēts remontēt ēkas balstošās konstrukcijas.
Par nelikumīgu būvniecību draud naudassods līdz 250 latiem, bet nelikumīgi celto ēku var likt nojaukt. Cilvēki ceļ cerībā, ka viņus nepieķers, un riskē ar lielu naudu, taču būvniecību noslēpt nav iespējams.
Līdz šim Aizkraukles rajona būvvalde nav rīkojusi nekādus seminārus par būvniecības jautājumiem, taču drīzumā tādus paredzēts rīkot, lai informētu iedzīvotājus par likumdošanu šajā jautājumā.
