Šo hamletisko Šekspīra jautājumu nevilšus atceros, domājot par Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas rīcību, uz diviem mēnešiem apturot grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanu.
Šo hamletisko Šekspīra jautājumu nevilšus atceros, domājot par Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas rīcību, uz diviem mēnešiem apturot grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanu. Latvijas Republikas Satversmes 72. pants Valsts prezidentam dod tādas tiesības.
Prezidente uzsver: radusies situācija, kas “paver durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām, un caur politiskām manipulācijām, es uzskatu, ļoti bīstami un eventuāli, tā saukto oligarhu iespaidu”. Viņas lēmumu bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš atzīst kā brīdinājumu Saeimas atlaišanai. Pēc šīs informācijas televīzijā un radio aptaujātie cilvēki atklāti pauž, ka Saeima jāatlaiž bez vilcināšanās. Ne tikai tāpēc, ka tās darbība — deputātu mantrausība, likumu neievērošana, inflācijas un nabadzības pieaugums — tautai ir “līdz kaklam”, bet arī tāpēc, ka Aigara Kalvīša valdība pat atļaujas ignorēt prezidentes norādījumus. Daudzi deputātus un valdību uzskata par blēžiem un spekulantiem, nevis tautas kalpiem. Tikuši pie “pilnas siles”, deputāti “aizmirst”, ko pirms ievēlēšanas solījuši. Taču premjeram Kalvītim pietiek drosmes (vai nekaunības) ar smaidu sejā apgalvot, ka prezidente, sakot, ka Latvijas attīstību ietekmē oligarhi, pārspīlē. Viņš televīzijas intervijā arī apgalvoja ka pats uzņemas atbildību par notikušo un viņa valdīšanas laikā nekādu nelikumību nebūšot. Ja Saeima prezidenti tomēr neklausīs, sāksies vēlētāju parakstu vākšana referenduma rīkošanai. Tas atkal prasīs daudz naudas. Šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija lems, vai izsludināt parakstu vākšanu tautas nobalsošanai par prezidentes apturētajiem grozījumiem.
