Droši vien tiem, kuriem patīk ceļot arī ārpus Latvijas, kādā kastītē vai atvilktnītē glabājas svešzemju monētas vai pat banknotes — piemiņai no apciemotajām vietām.
Droši vien tiem, kuriem patīk ceļot arī ārpus Latvijas, kādā kastītē vai atvilktnītē glabājas svešzemju monētas vai pat banknotes — piemiņai no apciemotajām vietām. Kopš 2002. gada 1. janvāra, kad 12 Eiropas valstīs sāka izmantot kopīgo valūtu — eiro, banknošu dažādība ir mazinājusies, bet monētas gan katrai valstij, var teikt, ir savas, jo vienāda ir tikai nomināla puse.
Kopš šīgada 1. janvāra arī Slovēnijas naudaszīmes varam pievienot bijušo naudiņu krājumiem, jo tur ieviests eiro. Tā kā valūta ar zīmi, kas simboliski iezīmē vārda “Eiropa” pirmo burtu, arvien biežāk nonāks mūsu rokās, šķērsojot Latvijas robežu, ir svarīgi apzināt, vai naudiņa, ko mums izdod kādā Vācijas, Francijas vai Somijas tirgū, ir “pareizā”.
Eiro uzticas vairāk
Tas arī bija viens no jautājumiem, kam tika pievērsta uzmanība nesenajā iedzīvotāju aptaujā “Nauda un banku sistēma Latvijā”. Šādas aptaujas, lai izprastu iedzīvotāju attieksmi pret ekonomikas attīstības un finanšu lietām, Latvijas Banka pasūta ik gadu. Aptaujājot tūkstoš iedzīvotāju visos Latvijas reģionos, piemēram, par naudaszīmju drošību pret viltojumiem, 79% atzina, ka nav saskārušies ar viltotiem latiem un santīmiem, un tas ir vairāk nekā iepriekšējā aptaujā. Acīmredzot tāpēc palielinājusies iedzīvotāju uzticība arī citām valūtām. Puse aptaujāto uzskata, ka gan eiro, gan ASV dolāri ir gana droši, tiesa, par eiro drošību pārliecība tomēr ir lielāka.
Latus pazīstam ilgāk
Lielākā daļa aptaujāto (60%) atzina, ka vispār nepārbauda naudas drošību, 24% to dara dažreiz, bet 11% pārbauda regulāri. Interesanti, ka rīdzinieki retāk nekā citu pilsētu un lauku iedzīvotāji pievērš uzmanību naudas drošības pazīmēm.
Latvijas latus mēs, protams, pazīstam ilgāk — nākamgad apritēs 15 gadu, kopš apgrozībā tika ieviesta Latvijas Republikas nacionālā valūta, tomēr Latvijas Banka iesaka aplūkot naudaszīmes, kas pie mums nonāk — vai galvenās, ar aci pamanāmās, drošības pazīmes ir “vietā”? Aptaujātie pievērš uzmanību galvenokārt metalizētajai joslai ar uzrakstiem un ūdenszīmei, kā arī ielūkojas caurskata zīmē un slēptajā attēlā.
Eiro banknotēs ir iestrādāti vairāki pretviltošanas elementi. To var izjust ar tausti — visas eiro banknotes tiek iespiestas uz īpaša kokvilnas papīra, un daži banknošu aversa elementi ir iespiesti reljefā. Drošības pazīmes zemāko (5, 10 un 20 eiro) un lielāko (50, 100, 200 un 500 eiro) nominālvērtību banknotēm gan ir atšķirīgas.
Banknoti slēpj smilšukastē
Vēl daži kuriozi par “drošības” tēmu. Esam jau stāstījuši, ka latus mēdz glabāt cepeškrāsnīs, mitros pagrabos, ierakt zemē un tamlīdzīgās vietās. Arī citvalstu iedzīvotāji mēdz izvēlēties dīvainas naudas glabāšanas metodes — Vācijas centrālās bankas speciālisti stāsta par puisi, kurš gribējis sagādāt mīļotajai pārsteigumu, noslēpjot 50 eiro smilšukastē. Un sagādājis arī, jo pāris nedēļu laikā banknote bija stipri sabojāta…
Kāda kundzīte mirstamgultā sīkos gabaliņos sašķērēja tūkstošiem banknošu, ko pati bija slēpusi zem matrača (pēc piecu mēnešu darba, liekot kopā gabaliņus, lai noteiktu banknošu nominālus, eksperti lielāko daļu banknošu mantiniecei varēja apmainīt). Naudu mēdz aizmirst pagrabos, sabāzt caurulēs, netīši sadedzināt utt.
