Saeimas Juridiskā komisija otrajā lasījumā šonedēļ atbalstījusi grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas paredz, ka personām, kuras pretendē uz amatu bāriņtiesā, turpmāk būs jābūt vismaz 30 gadu vecām un jāatbilst augstākām izglītības, pieredzes un valsts valodas zināšanu prasībām.
Likuma grozījumi paredz arī daudzas citas izmaiņas bāriņtiesu darba pilnveidošanai.
Komisijā apstiprinātās izmaiņas paredz palielināt minimālo vecumu bāriņtiesas amatpersonām — par bāriņtiesas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un bāriņtiesas locekli varēs ievēlēt personu, kura sasniegusi 30 gadu vecumu līdzšinējo 25 gadu vietā.
Paaugstinātas arī izglītības un darba pieredzes prasības — darbam bāriņtiesā būs nepieciešama otrā līmeņa augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība noteiktā nozarē, kā arī ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs attiecīgajā jomā. Tāpat bāriņtiesas darbiniekiem būs jāprot valsts valoda augstākajā līmenī. Likuma pantu par prasībām pretendentiem plānots papildināt arī ar prasību par nevainojamu reputāciju.
Vairāki priekšlikumi vērsti uz bāriņtiesu darbības atklātību un caurspīdīgumu. Piedāvātie likuma grozījumi nosaka, ka bāriņtiesu sēdes jāfiksē protokolā un sēdēs ir tiesības izmantot skaņu ierakstu. Savukārt bāriņtiesas darbības pārskats būs publiski pieejams Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapā.
Bāriņtiesai likumā plānots paredzēt tiesības fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns ir veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos.
Daži priekšlikumi vērsti uz to, lai pēc iespējas realizētu bērna tiesības uzaugt ģimenē. Ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem, bāriņtiesai būs jāveic riska novērtēšana, jāinformē par sekām un jāuzdod vecākiem sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Ja vecāki noteiktajā termiņā kavējas tos novērst, bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem un bērna šķiršanu no ģimenes, paredz piedāvātā Bāriņtiesu likuma redakcija.
Pirms pieņemt vienpersonisku lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, bāriņtiesai būs primāri jāvērtē iespējas novērst dzīvības un veselības apdraudējumu, bērnam paliekot ģimenē. Par šķiršanu no ģimenes varēs lemt tikai tad, ja apdraudējumu nevarēs novērst ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nodrošinot pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai nododot bērnu īslaicīgā aprūpē citai personai. Likumu plānots papildināt arī ar pantu, kas detalizēti nosaka, kā izpildāms lēmums, ar kuru bērnu šķir no vecākiem, aizbildņa vai audžuģimenes. ◆
