Kāda būs gada pirmā diena, tāds būs viss gads — tāds ir ticējums. Visas pazīmes rāda, ka mums tas būs izcili raibs. Iedomājieties, 1. janvāra rītā es ieraugu uz grīdas cīsiņu virteni.
Indriķim pēc pusnakts piekodināju, lai izņem tos no saldētavas, un viņš, gatavais auns, tos atstājis uz galda. Protams, mani runči sarīkoja orģijas ar desām. Ja būtu cīsiņus apēduši — nekas! Bet viņi visus bija tikai apkošļājuši. Tā i ēdu kāpostus bez cīsiņiem.
Lai gads patiešām būtu veiksmīgs, pasūtīju laimi — piezvanīju Indriķa draugam un teicu, lai atnāk, sameloju, ka mums televizors nedarbojas.Citādi būs kā pagājušajā gadā — pirmā atskrēja Rozālija, bet ir taču ticējums: ja jaunajā gadā pirmais mājas slieksni pārkāpj vīrietis, būs labs gads.
Nu mana sirds mierīga — ja 1. janvārī uz grīdas desas mētājas un vīrieši nāk, tad slikti nevar būt.
