Nesaprotu, kā uztvert, ka mana vārdadiena šogad iegadās melnajā piektdienā. Priekšniecei prasīju brīvdienu, bet nedeva. Ja nu man kas slikts rodas tieši darbā, kas atbildēs?
Izpētīju visu iespējamo literatūru, ko šodien drīkst darīt un ko ne. Daži eksperti gan apgalvo, ka piektdiena un 13. datums nav neveiksmīgāka kā citas dienas. Es zinu, ka tas uz mani neattiecas, jo tā vien šķiet, ka manas ķibeles stāv garā rindā un to vien gaida, lai man varētu kaitēt. Vienā no ieteikumiem rakstīts: “Dari visus ieplānotos darbus, esi smaidīga un atsaucīga, un ar tevi viss būs kārtībā.” Mīlīši! Ja es visu laiku smaidīšu, kāds vēl padomās, ka esmu dumja palikusi. Par ko tad lai es smaidu — viss tik dārgs, tik dārgs, pie ārstiem garas rindas, minimālo algu nepalielinās… Bet vienalga, es jau tādēļ neiešu nabadzi tēlot. Vakarā sanāks draudzenes, un vārdadienu nosvinēšu ar kabaču balli. Tie man šogad dārzā īpaši labi padevušies.
