Katru gadu rudens pusē, kad apdarīti zemes darbi, novākta raža, Aizkraukles pilsētas pensionāru biedrības valde rīko atpūtas vakaru par noteiktu tēmu.
Katru gadu rudens pusē, kad apdarīti zemes darbi, novākta raža, Aizkraukles pilsētas pensionāru biedrības valde rīko atpūtas vakaru par noteiktu tēmu. Šoreiz tā bija “Cepuru balle”.
Pat necerējām uz tik lielu atsaucību. Ar dažiem izņēmumiem visām dāmām galvā bija cepure. To krāšņumu un dažādību pat grūti aprakstīt. Par pašām dāmām var teikt: viņu sirdī vienmēr jaunība zied, bēdas un skumjas garām iet. Daža kundze savai cepurei bija pieskaņojusi arī partnera galvassegu. Skumji, bet šo skaisto dāmu vidū ir pārāk maz kungu. Nedomāju, ka Aizkrauklē nav vientuļu vīriešu, tikai viņiem “jāiziet gaismā”, lai tādos atpūtas vakaros varētu izklaidēties arī viņi.
Cepures vērtēt uzņēmās Aizkraukles rajona invalīdu biedrības vadītājs Sigurds Indersons. Viņam bija arī trīs palīgi. Rezultātā pirmo vietu piešķīra visām dāmām, bet sešām pasniedza veicināšanas balvas.
Aizkraukles bērnu un jauniešu centra pašdarbnieki rādīja priekšnesumus, bet Imanta Baumaņa kapela spēlēja jautru mūziku, kas lika visiem izkustēties ne pa jokam.
