Līdz šim likums noteica, ka piecus un sešus gadus vecu bērnu apmācība, lai viņi būtu gatavi zinību apgūšanai sākumskolā, ir obligāta.
Apmācību nodrošināja gan pašvaldību, gan valsts sniegtais finansējums, kas krīzes dēļ ir kļuvis ļoti ierobežots. Lai varētu samazināt šīgada valsts budžeta izdevumus par 500 miljoniem latu, valdība ārkārtas sēdē apstiprināja Izglītības likuma grozījumus paredzot pārtraukt obligātu bērnu pirmsskolas apmācību. Tomēr valsts piešķirs 5,8 miljonus latu sešus gadus vecu bērnu sagatavošanai skolai no nākamā gada janvāra līdz maijam. Interesanti, ko bērnam var iemācīt tik neilgā laika posmā? Četros mēnešos paspēs to, ko līdz šim mācīja divus gadus? 1. klasei ir izstrādāta programma, lietas, kas bērniem jāapgūst. Vai tagad, kad skolas gaitas sāks tik dažādos līmeņos sagatavoti bērni, tās apguve būs iespējama? Visticamāk, būs jāizveido jauna programma. Skolotājiem būs grūtāk strādāt. Skolēni, kas burtus un ciparus būs apguvuši mājās, garlaikosies, bet citi tikai mācīsies. Tā cietīs izglītības kvalitāte, jo patlaban uz 1. klasi mācīties dodas vairāk vai mazāk vienādi sagatavoti bērni. Visvairāk zaudēs bērni, kuriem nav bijusi iespēja apmeklēt bērnudārzu. Sākumskola būs pirmā mācību iestāde, kur bērni saskarsies ar skolas vidi. Un vēl: kvalitatīva pirmsskolas izglītība — tā nav tikai burtu un ciparu pazīšanas māka. Tā ir arī socializācija — māka ģērbties, galda kultūra, ritmika, svešvalodas iemaņas u. c.“Atcelt obligāto pirmsskolas apmācību ir ļoti nepareizs lēmums,” uzskata Inta Darbiņa, Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” vadītāja. “Daudzas lietas, kas bērnam jāapgūst bērnudārzā, kaut vai rakstītprasmi, vecāki nereti iemāca nepareizi, un vēlāk to ir grūti labot. Savukārt saskarsmi un komunikāciju pat gribot mājās nevar iemācīt.”Tās pašvaldības, kuras tomēr finansēs pirmsskolas apmācību, turpmāk pašas arī maksās skolotājiem algas, taču ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, cerēt uz to ir naivi.
