“Zaptītes gaļiņai” un “Jocīgās zaptītes” ir skrīverietes Zigrīdas Annuškānas mājražošanas uzņēmumā “Divu māsu virtuve” tapušie gardumi, un šos nosaukumus saimniece pat apsver reģistrēt, lai kādam neienāktu prātā viņas lolojumu izmantot citas produkcijas reklamēšanai.
Zigrīdas Annuškānas ražošanas uzņēmums mājas apstākļos, kam dots nosaukums “Divu māsu virtuve”, šī gada novembrī atzīmēs divu gadu jubileju. Mājražošanas uzņēmuma reģistrācijas apliecībā rakstīts, ka tā darbības veids ir augu izcelsmes produktu pārstrāde.
Veikala plauktā prece kļūst bezpersoniska
Saimniece stāsta, ka tās galvenokārt ir dažādas zaptītes un mērcītes kā piedevas ēdieniem. Tapušie gardumi tiek realizēti tirdziņos, pagaidām turpat Skrīveros. Plašākai sabiedrībai šī mājražošanas uzņēmuma produkcija pirmo reizi tika prezentēta uzņēmēju dienās Aizkrauklē šī gada pavasarī. Tam sekoja veiksmīga piedalīšanās Baltijas lielākajā pārtikas izstādē “Riga Food”, kur “Divu māsu virtuves” saimnieces savu produkciju piedāvāja kopīgajā Zemgales stendā. Zigrīda atklāj, ka izstādē viņu produkcija novērtēta ļoti atzinīgi un saņemti vairāku ekoveikaliņu un restorānu piedāvājumi piegādāt savu produkciju. Taču mājražošanas uzņēmumi produkciju veikaliem piegādāt nedrīkst. Zigrīda arī atklāj, ka piedāvājumu dēļ uzņēmējdarbības formu mainīt neplāno. “Tas ir jauki, kas esam pamanītas, taču, ja laidīšu savu produkciju veikalā vai likšu kādā kopīgā stendā, tā kļūs bezpersoniska. Man patīk šis sadarbības modelis — tiešais kontakts starp ražotāju un pircēju. Uzskatu — ja esi mājražotājs, tad pašam sevi arī jāreklamē. Un, ja mēs taisītu kādu lielāku ražotni, tam nebūtu vairs tas smeķis,” saka Zigrīda.
Katram sava gaume
Sīpolu un plūmju zapte kopā ar cūkgaļas cepeša gabaliņu garšo lieliski. Kādam citam vairāk pie sirds iet dārzeņi ar karija mērci vai čili mērce, vēl kādam — ķiploku zaptīte, marinēti ķiploki vai ķiploku ziedi. “Divu māsu virtuves” saimniece Zigrīda atklāj, ka vienu iecienītāko pircēju produktu vai pieprasītāko preci nosaukt nav iespējams, jo garšas un gaumes cilvēkiem ir ļoti dažādas.
Mainās arī burciņu pildījums. “Gatavojot zaptītes un mērcītes, ar māsu nolēmām, ka mums nebūs kādu noteiktu recepšu, pēc kurām gatavosim. Liksim katlā to, kas konkrētajā sezonā labāk audzis. Šoruden tie ir tomāti, sīpoli, pipari, čili pipari,” stāsta Zigrīda. Viņa atklāj, ka viss, kas nonāk burciņās, ir pašas un māsas dārzā Skrīveros un Birzgalē izaugušais. Veikalā tiek pirkta vien eļļa, sāls, cukurs un etiķis. Pie pircējiem nonāk tikai svaiga produkcija, kas tiek gatavota pirms došanās uz kārtējo tirdziņu.
Vaļasprieks, kas garšo
“Man nepatīk, ja to, ko darām, sauc par uzņēmējdarbību. Tas ir mūsu vaļasprieks, kas garšo un sniedz gandarījumu. 2012. gadā bija ļoti laba ķiploku raža, un kāds mums ieteica sagatavot maltus ķiplokus un ķiploku ziedus. Pamēģinājām, izdevās, sapildījām visu glītās mazās burciņās un devāmies uz Ziemassvētku tirdziņu Skrīveru kultūras centrā, kur pēc mūsu produkcijas bija diezgan liels pieprasījums. Nolēmām iesākto turpināt, taču darīt to atbilstoši visām likuma normām,” turpina saimniece, klusu piebilstot, — ja būtu zinājusi, ko tas no viņas vēlāk prasīs, iespējams, nemaz nebūtu sākusi šo rūpalu. “Reizēm liekas, ka tiekam pielīdzināti lielražotājiem. Ir sajūta, ka mājražotāji grasītos kādu noindēt ar savu produkciju,” stāsta Zigrīda.
Vienīgais mierinājums — visās iestādēs, kurās bijušas kādas darīšanas, gadījušies ļoti jauki un atsaucīgi cilvēki, kuri visu izstāstījuši un izskaidrojuši. Zigrīda atzīst, ka arī neliela mājražošanas uzņēmuma izveidei un darbības sākšanai vajag lielu uzņēmību, pacietību, drosmi un arī ievērojamu starta kapitālu. Katra pārbaude, katra apliecība un izziņa, kas jāiegūst, maksā naudu, nemaz nerunājot par izejvielām un lietām, kas jāsagādā, lai produkciju varētu sagatavot un piedāvāt pircējiem.
Vajag trīs starta gadus
“Mūsu lielais atbalsts ir ģimene, kas ieguldījusi personīgos līdzekļus mūsu darbības sākšanā. Pagāja krietns laiks, kamēr apjautām, kā visu labāk organizēt, kas un kā jādara,” saka Zigrīda. Droši vien tāpēc pirmajā darbības sezonā tika realizētas tikai 60 dažādu tilpumu burciņu ar “Divu māsu virtuves” produkciju. Šajā sezonā jau “tautā aizlaistas” 400 burciņu. “Ja šajā jomā ražotājam būtu nedaudz vaļīgākas rokas un pietiekami liela uzņēmība, sevi nodrošināt noteikti var. Taču tam visam vajag kādus trīs starta gadus. Domāju, ka nākamais gads jau būs vieglāks, jo būsim sapratušas, ko drīkstam, gribam un varam,” saka Zigrīda. Viņas māsa Ineta piebilst — patiesībā vienīgais, ko mēs vēlamies, ir, lai mums ļauj strādāt!
“Tagad, kad esam apjautušas, ko un kā labāk darīt, kad esam izgājušas daudzas pārbaudes, domāju, ka nākamajā sezonā varēsim realizēt no 800 līdz 1000 burciņu mūsu produkcijas,” domā Zigrīda. Ar šādu apjomu ieguldījums varētu sākt atmaksāties. ◆
