Latvāņu izplatības ierobežošanai finansējums pašvaldību budžetos nav paredzēts, taču pašvaldībām ir iespēja rakstīt projektus Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas izsludinātajam projektu konkursam.
Latvāņu izplatības ierobežošanai finansējums pašvaldību budžetos nav paredzēts, taču pašvaldībām ir iespēja rakstīt projektus Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) izsludinātajam projektu konkursam.
Kopš 2006. gada ir spēkā “Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006. — 2012.gadam”, kuras īstenošanai nepieciešami 15,35 miljoni latu, un paredzētais finansēšanas avots ir valsts pamatbudžets un Eiropas Savienības strukturālie fondi.
Pagājušajā gadā Zemkopības ministrija bija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu latvāņu apkarošanai, kas paredzēja pienākumus zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kura zemē aug latvāņi, kā arī rajona un vietējās pašvaldības pienākumus latvāņu izplatības ierobežošanā. Dokumentā noteiktas arī latvāņu izplatības ierobežošanas metodes un darba aizsardzības prasības latvāņu apkarošanā.
Taču pret šo noteikumu pieņemšanu iebilda Latvijas Pašvaldību savienība.
LVAFA direktora vietnieks Jānis Rudzītis nevarēja nosaukt konkrētu summu, kas paredzēta šai aktivitātei. “Tas būs atkarīgs no tā, cik daudz pašvaldību būs uzrakstījušas kvalitatīvus projektus, kas atbildīs konkursa nosacījumiem,” skaidroja Rudzītis.
Programmā teikts, ka latvāņu izplatība katru gadu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaug vismaz par 10%. Ja netiks veikti pasākumi latvāņu izplatības ierobežošanai, 2010. gadā latvāņi aizņems ap 30 000 hektāru lielu platību.
Laikposmā no 2001. gada līdz 2004. gadam Latvijā ir pētīta latvāņu izplatība, bioloģija, ierobežošanas pamatprincipi, ir izstrādāti pagaidu ieteikumi to izplatības ierobežošanai.
Tomēr līdz šim nav atrasts visaptverošs risinājums latvāņu izplatības mazināšanai. Latvāņu ierobežošana prasa ilgstošu un mērķtiecīgu darbu un ievērojamu finanšu līdzekļu ieguldījumu.
Latvāņu ierobežošanai izmantojamās metodes tiek izvēlētas atkarībā no to platības un augšanas vietas, tāpēc latvāņu ierobežošanas izmaksas būtiski atšķiras.
Latvāņu sula, nokļūstot uz cilvēka ādas, izraisa ādas iekaisumus, kas atgādina pirmās līdz trešās pakāpes apdegumus.
***
fakts.
Vislielākā latvāņu izplatība ir 15 Latvijas rajonos — Aizkraukles, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Talsu, Tukuma, Valmieras, Limbažu, Liepājas, Kuldīgas, Alūksnes, Cēsu, Daugavpils, Gulbenes un Jēkabpils, tomēr šis augs sastopams visos Latvijas rajonos.
