Valdībai jāpilda starptautisko aizdevēju noteikumi un jāievieš mājokļa nodoklis. Ir vairāki varianti. Viens paredz iekasēt 0,2 procentus no visu dzīvojamo platību kadastrālās vērtības. Otrs variants — zemes un mājokļa nodokli apvienot vienā. Trešais — piemērot progresīvo nekustamā īpašuma nodokļa likmi atkarībā no dzīvojamās platības lieluma un kadastrālās vērtības.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars skaidro, ka lielā daļā Eiropas valstu mājokļa nodoklis jau ir ieviests, tagad mūsu kārta. Ja nodokli aprēķinātu pēc platības, par nelielu dzīvokli gadā būtu jāmaksā 5 — 20 latu, vidēja lieluma mājām un dzīvokļiem nodokļa summa varētu būt 0,2 procenti no kadastrālās vērtības jeb 20 — 40 latu gadā, bet par lielajām, villas tipa mājām virs 100 kvadrātmetriem — 0,4 procenti no kadastrālās vērtības jeb apmēram 400 latu gadā. Piemēram, 45 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašniekam Rīgā būtu jāmaksā 30 latu gadā jeb 2,50 latu mēnesī, bet tikpat liela dzīvokļa īpašniekam Dobelē — 10 latu gadā jeb 83 santīmi mēnesī.
Valdībai vajag naudu, un šādi gadā varētu iegūt vismaz 13 miljonus latu. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, varētu iekasēt pat vairāk.
Vēl konkrēti nav nolemts, bet iedzīvotāji ir satraukti — vai atkal būs par vienu nastu vairāk? Kurš noteiks, kas ir villa un kas tuvu sagrūšanai esoša lauku būda? Vai par lauku māju ar platību virs 100 kvadrātmetriem būs jāmaksā tikpat daudz, cik par villu? Bagātniekiem 400 latu gadā tāds nieks vien ir, bet tūkstošiem ģimeņu 20 — 40 latu gadā ir ļoti daudz. Daļa cilvēku jau tagad nespēj samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, kur nu vēl jaunu nodokli. Mēs jau tā daudz maksājam: ienākuma nodokli, PVN par katru preci veikalā un par komunālajiem pakalpojumiem, citus nodokļus. Cik no mums var ņemt?
Pašvaldībām nodokļi būs jāiekasē, bet, ja cilvēki nemaksās, vai sāks simtiem tiesas procesu? Jau tagad pašvaldības arvien biežāk piespiedu kārtā piedzen nekustamā īpašuma nodokli par zemi un ēkām.
Bet vairāk par visu māc smaga apziņa, ka nodokļu nauda kaut kur pazūd: slimnīcas un skolas slēdz, skolotāju skaitu samazina, valsts institūcijās joprojām lielas algas. PVN palielinot, valdība neieguva plānoto, un diezin vai tās cerības piepildīsies, ja visiem noteiks mājokļa nodokli.
