Vakar Ministru kabinets apstiprināja 2012. gada valsts budžeta likumprojektu. Šodien to tradicionālajā brūnajā ādas portfelī kopā ar 31 pavadošo likumprojektu svinīgi iesniegs parlamentā. Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un viņa komanda ir pārliecināti, ka tas ir pēdējais valsts budžets, kas top starptautisko aizdevēju uzraudzībā, jo plānots, ka jau 22. decembrī viņi savu misiju Latvijā beigs. Vēl gan galīgā vienošanās par to nav panākta, taču ilgi vairs neesot jāgaida. Pagaidām aizdevēji piekrituši 122 miljonu latu konsolidācijas pasākumiem, bet jāpanāk akcepts visiem 156 miljoniem.
Neesmu skaitļu piekritēja un neapgrūtināšu ar tiem arī jūs, lasītāji. Man un, domāju, visiem galvenās ir divas lietas, kas likumprojektā apsolītas — iedzīvotājiem netiks paaugstināti nodokļi un nesamazinās pensijas un pabalstus. Arī minimālā darba alga paliks tāda pati, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājam neapliekamais minimums — 45 lati mēnesī, atvieglojums par apgādībā esošu personu — 70 latu. Plašākā mērogā mūs visus netieši skars IIN pārdale starp valsti un pašvaldībām: valsts saņems 20 procentu, pašvaldības — 80. Par to un citām lietām vakar Ministru kabineta un Pašvaldību savienības vadītāji parakstīja domstarpību un vienošanās protokolu. Abas puses atzīst, ka vienošanos esot vairāk nekā domstarpību, tomēr domstarpību ailē ir divas būtiskas lietas — Pašvaldību savienība nepiekrīt valdības paredzētajai IIN un ceļu fonda līdzekļu pārdalei.
Viens nodoklis tomēr tiks palielināts — azartspēļu nodoklis. Taču par to varam tikai priecāties, pat tad, ja visas laimētavas tiktu slēgtas. Valsts budžets, protams, būtu zaudētājs, toties iegūtu visas tās nelaimīgās ģimenes, no kurām kāds ir iestidzis šajā narkotikām līdzīgajā purvā. Darba devēju konfederācijai toties nepatīk plānotā finanšu stabilitātes nodevas dubultošana, kas skar galvenokārt bankas. Redzot, kas notika ar “Latvijas Krājbanku” un cik ātri iztukšots Finanšu garantiju fonds, manuprāt, komentāri par to lieki.
Budžeta projekts vēl nav nonācis Saeimā, bet to jau komentē dažādu nozaru pārstāvji, arodbiedrību vadītāji, ekonomisti un politiķi. Lielākos budžeta slavētājus un galējos pēlējus parasti neņemu vērā, jo patiesība ir kaut kur pa vidu. Šoreiz visai objektīvs likās “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktora vietnieces Diānas Krampes paustais viedoklis. Viņa uzskata, ka šis ir pirmais gadījums, kad sagatavotajam budžeta projektam nebūs būtiskas ietekmes uz ģimeņu finansēm. Kāpēc? Jo vismaz divu iepriekšējo gadu valsts budžetos bija paredzētas nodokļu izmaiņas, bet šis projekts sola stabilitāti, un tas ir pozitīvi. Negatīvo fonu gan varētu radīt tas, ka plānota 0,2 procentu nodokļa ieviešana dzīvojamo māju palīgēkām. Tautā to jau sauc par “suņubūdu un šķūnīšu nodokli”. Nav patīkama arī 25 procentu pieauguma ierobežojuma atcelšana nekustamā īpašuma nodoklim zemei.
