Televīzijā vērojot Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas 20. gadadienai veltītās svētku pārraides no dažādiem novadiem, pārspīlēts likās pozitīvisms, ko centās panākt raidījumu veidotāji un pauda apzināti izraudzītie intervējamie cilvēki.
Dažs novads vietējos sasniegumus atainoja kā reklāmas klipos. Protams, svētku reizē neklājas runāt par negācijām, un ko gan gaušanās dotu. Tomēr tuvāk reālajai situācijai vajadzēja rādīt. Prātā tautas Atmodas laika “modinātājpulksteņa” Daiņa Īvāna teiktie vārdi pie Brīvības pieminekļa: “Mēs atrodamies uz laimīgas salas izplatījumā, ko sauc par Latviju, par Latvijas brīvības dārzu, un mums nav nevienas citas zemes, kas varētu būt bagātāka, laimi nesošāka, jaukāka un skaistāka. Mums šeit ir jāpaliek.” Dainis Īvāns, kuram nepelnīti nedeva iespēju teikt runu Saeimas svinīgajā sēdē, spilgti runāja līdzībās, uzsverot, ka brīvības koka dārzs jāsargā no salnām, zagļiem, grauzēju bariem, dabas katastrofām un kaitēkļiem.
Daudzi, arī es, no Daiņa Īvāna gaidīja neatkarības laikā iegūtās vārda brīvības apliecinājumu — tiešāku, nesaudzīgāku runu par tagadējo Latviju, par pašreizējo varas eliti, oligarhiem un korupciju, tomēr nevaram gribēt, lai kādreizējais Atmodas laika simbols tagad būtu tāds pats kā pirms divdesmit gadiem un rosinātu un vadītu atkal jaunu Atmodu. Pagājis laiks, un arī Imants Ziedonis, balstīdamies uz spieķīša, vairs nevar būt Atmodas zvans. Viņu vietā jānāk citiem, jauniem cilvēkiem, kuri nezog un prot brīvības dārzu pasargāt no zagļiem. Tomēr, lai cik grūti, mums ir brīvība, nav cenzūras dēļ jādreb par katru vārdu, un pārliecības dēļ vairs neliek cietumā. Bet pašiem te jāpaliek, jāstrādā, jācīnās par savām idejām un, runājot kādreizējā Tautas frontes “patriarha” Mavrika Vulfsona vārdiem: “Mīlīši, ne soli atpakaļ!”. Tad varbūt kādreiz mēs paši vai cita paaudze ieraudzīs brīvības dārza augļus. Šodien svētku eiforija ir noplakusi. Viss atkal sākas no gala. Tās pašas problēmas, ikdienas likstas un raizes. Tā pati valsts un tauta. Nākamā neatkarības divdesmitgade — kāda tā būs?
