Briti ir vispamatīgākie uzdzīvotāji Eiropā, un sievietes iedzeršanā tuvojas vīriešiem — paziņoja Lielbritānijas valdība, aicinot iedzīvotājus pievērsties “daudz civilizētākai” nakts izklaidei.
Briti ir vispamatīgākie uzdzīvotāji Eiropā, un sievietes iedzeršanā tuvojas vīriešiem — paziņoja Lielbritānijas valdība, aicinot iedzīvotājus pievērsties “daudz civilizētākai” nakts izklaidei.
Valdības stratēģijas nodaļas ziņojumā teikts, ka, lai arī briti dzer mazāk nekā lielākā daļa viņu kontinentālo kaimiņu, viņi alkoholu tomēr lieto daudz intensīvāk.
“Lielbritānijā smaga dzeršana vīriešiem izpaužas 40 procentos no visām iedzeršanas reizēm, 22 procentos gadījumu — sievietēm,” teikts ziņojumā valdībai par alkohola patēriņu. Tas Lielbritāniju smagas iedzeršanas tabulā izvirza pirms Zviedrijas un Dānijas, tā ir krietni priekšā Vācijai, Itālijai un Francijai, kur smaga dzeršana ir 15 procentos no visa alkohola patēriņa.
Stratēģijas nodaļa atzīst, ka smagu iedzeršanu ir grūti definēt, taču ziņojumā ar to domāts divreiz lielāks alkohola patēriņš nekā valdības noteiktā dienas norma.
Šī norma ir trīs līdz četras vienības alkohola dienā vīriešiem un divas līdz trīs vienības sievietēm. Vienība nozīmē puspinti vidēji stipra alus, mazu vīna glāzi vai mēriņu degvīna. Taču briti dzer arvien vairāk.
“Ja pašreizējā tendence turpināsies, Lielbritānija nākamajos desmit gados pietuvosies patēriņa saraksta augšgalam,” teikts ziņojumā, norādot, ka par 16 gadiem jaunāki briti patērē divreiz vairāk alkohola nekā pirms desmit gadiem.
Vairāk dzer arī sievietes. “Sieviešu skaits, kas dzer vairāk par rekomendētajām normām, pēdējos 15 gados palielinājies vairāk par pusi,” teikts ziņojumā.
Valdības ministre Hāzele Blērsa sacīja, ka britiem ir jāmaina savi dzeršanas ieradumi. “Mums ir jārada daudz civilizētāka nakts izklaidēšanās kultūra,” viņa paziņoja radiostacijai BBC. “Mums ir jāpieņem kultūra, kur visa izklaide nav saistīta tikai ar alkoholu. Tai būtu jāietver kino, teātri, boulings, citas lietas.”
Lielbritānijas alkoholisko dzērienu industrija gadā ir 30 miljardu mārciņu vērta, no kuriem septiņi miljardi nonāk valsts kasē. Taču noziedzības, veselības un sociālo problēmu risināšana valdībai izmaksā aptuveni 20 miljardu mārciņu.
DELFI
