Gribam vai negribam, ticam vai nē, bet pasaulē ir spēki, kas ietekmē mūsu likteni, veselību, veiksmi, līdz ar to arī attiecības ar citiem cilvēkiem.
Gribam vai negribam, ticam vai nē, bet pasaulē ir spēki, kas ietekmē mūsu likteni, veselību, veiksmi, līdz ar to arī attiecības ar citiem cilvēkiem. No senseniem laikiem zināmas arī mākas, kā izzināt un tulkot daudzus noslēpumus. Viena no tām ir rīkstniecība jeb biolokācija. Rīkstnieki ir vai katrā pagastā — populāri un mazāk zināmi, daža spēks ļaužu runās nereti pielīdzināts pat burvju spējām. Rīkstniecība ir ne vien noderīga prasme, bet tā arī vēlreiz atgādina cilvēkam par viņa nesaraujamo saikni ar dabu.
Sena māksla
Seno rīkstnieku mākslu — rīkstniecību jeb biolokāciju — var dēvēt par universālu metodi cilvēka un pasaules noslēpumu izzināšanā. Ar svārsta, rīkstītes vai rāmīša palīdzību var ne vien atrast pazemes ūdeņus, bet arī noteikt veselībai kaitīgas zonas mājās un ārpus tām, meklēt pazaudētas lietas, pārbaudīt cilvēka un viņa apģērba, rotaslietu, mākslas priekšmetu un mājas interjera saderību. Rīkstniecības nosaukums radies no tā, ka cilvēki izmantojuši dažādu koku un krūmu rīkstītes. Tā ir diezgan vienkārša un ērti izmantojama metode, daudziem cilvēkiem piemīt rīkstnieka spējas, bet viņi lielākoties to pat neapjauš. Jau tālā senatnē cilvēki, kuriem piemita pastiprināta jutība, noteica pazemes ūdeņu vietas. Pētījumi pierādījuši, ka rīkstniecību cilvēce pazinusi jau pirms astoņiem tūkstošiem gadu, ar to nodarbojušies senie ēģiptieši. Sen cilvēki arī atklājuši, ka maģiskā rīkstīte darbojas tikai jutīgās rokās.
Svārsts palīdz karā
Ar brīnumrīkstīti cilvēki iemācījušies ne vien noteikt pazemes ūdeņu vietas, bet arī zīlēt un pareģot. Grieķu karavadoņi pirms došanās kaujā ar svārsta palīdzību centušies noskaidrot, kāda ir iespēja uzvarēt, izzinājuši pretinieka vājās puses, kādu kaujas taktiku izvēlēties un tamlīdzīgi.
Dažādos laikos rīkstnieku spējas un brīnumrīkstīte tulkota citādi. 17. gadsimtā uzskatīts, ka rīkstīti ietekmē dažādas plūsmas no augsnes un metālu izdalītās gāzes, bet 20. gadsimta sākumā visi bija vienisprātis — rīkstnieku darbībai ir zinātnisks pamats, un tai nepieciešama pamatīga izpēte. Kā visās jomās, arī šajā daudz kas mainās un tiek atklāts no jauna.
Sertifikāts — cilvēku atsauksmes
Pļaviņietis Oļģerts Ginaitis ar rīkstniecību nodarbojas jau 30 gadu. Lai papildinātu zināšanas, viņš regulāri apmeklē dažādas lekcijas Dziednieku savienībā un tiekas ar citiem šī amata pratējiem.
Rīkstniecības gudrības un noslēpumi ir joma, kura Oļģerta kungu interesē, un viņš tajā gūst arvien jaunas atziņas. Speciāla sertifikāta rīkstniekiem neesot, bet varot iegūt dziednieka dokumentu. Vislabākais rīkstnieka prasmes pierādījums esot cilvēku atsauksmes, un pļaviņieši par Oļģertu Ginaiti sliktu vārdu nesakot.
Ādere izraisa vēzi
Sākumā Oļģerta kungs aicināts norādīt akas rakšanas vietu, bet tagad visnozīmīgākā pētniecības un izziņas tēma ir āderu ietekme uz cilvēka veselību. Viņam pašam izoperēts ļaundabīgais audzējs, tāpēc meklētas atbildes uz daudziem ar slimību saistītiem jautājumiem. “Visi vēža slimnieki, ko pazīstu, ir gulējuši uz ūdens āderes vai to krustpunktā,” saka Oļģerts Ginaitis. “Cilvēka auru var salīdzināt ar rieksta čaumalu — ja tajā ir plaisa, tur iekļūst slimība.
Ādere cilvēka veselību ietekmē diezgan īsā laikā. Kaimiņiene uztraucās, ka visa māja esot vienās āderēs, pārbaudīju un atklāju, ka viņas vīrs guļ uz ūdens āderes. Viņš atteica, ka esot stiprs un viņu āderes neietekmējot. Pēc dažiem mēnešiem viņam atklāja vēzi.”
Parasti cilvēks jūt, ja guļ uz āderes — viņu moka bezmiegs, sāp mugura un moka galvassāpes, kājas rauj krampji, sāp papēži, bērni miegā svaidās. Cilvēka organisms var reaģēt dažādi, bet šos signālus nedrīkst ignorēt, vajag ieklausīties tajos un sevi saudzēt. Kad jāvēršas pie ārsta, bieži jau ir par vēlu. Noder līdakas aste
“Zemes dzīslas starojumu dēvējam par āderi, bet ir vēl arī kosmiskais starojums,” stāsta rīkstnieks. “Pie kosmiskā starojuma pieder Hartmaņa un Kari tīkls. Arī tajos stari, tāpat kā zemes starojumā, vērsti no ziemeļiem uz dienvidiem un no rietumiem uz austrumiem. Visa zeme un gaiss ir daudziem stariem pārpilns kā tīkls. Kosmiskais starojums cilvēka veselībai ir vēl bīstamāks nekā zemes ādere, jo tās ietekmi var neitralizēt, bet Hartmaņa un Kari tīklu nē.
Zemes āderes var padarīt cilvēka veselībai nekaitīgas, piemēram, ar noslēgta apļa stiepli no krāsainā metāla, ko novieto zem gultas vai krēsla. Palīdz arī istabas puķes — līdakas aste, istabas bērzs, palma. Lai noņemtu starojumu, istabas augs jāmāk pareizi novietot. Es cilvēkiem labprāt parādu, kurā vietā priekšmets vai puķupods jānoliek. Starojumu neitralizē auga saknes, nevis lapas. Zem gultas var novietot arī spoguli ar virsmu uz leju, lai āderes starojumu novadītu atpakaļ zemē. Arī plēvi var izmantot. Vislabāk gan ir gultu pārvietot, nevis censties āderi neitralizēt.
Uzmanīgiem jābūt arī ar akmeņiem. Daudzi cilvēki pie mājām veido akmeņu krāvumus, novieto lielus akmeņus. Tiem piemīt spēja pievilkt āderu starojumu, un akmeņi starojumu var novirzīt uz māju. Pirms novietot akmeni, noteikti vajag konsultēties ar rīkstnieku. Gudri rīkojoties, staru var novirzīt uz zemi vai debesīm.”
Brīnumrīki jutīgās rokās
Oļģerta kunga rīkstnieka darbarīki ir kārklu klūdziņa, svērtenis — ķēdītē iekarināts krāsainā metāla sakausējums, stienītis. Āderes varot noteikt arī ar diegā ievērtu gredzenu, pulksteni ar ķēdi. Jebkurš šāda veida brīnumrīks palīdzēs, ja cilvēks jūt āderi. Ne visiem ir šī spēja, un katram tā piemīt arī dažādā intensitātē — citam lielāka, citam mazāka. Daudzi zemes āderes var noteikt arī no attāluma, pētot mājas plānu.
Ne katrs rīkstnieks, kurš spēj sajust zemes āderes, var noteikt arī kosmisko starojumu. Oļģerta kungs apgalvo, ka viņa slimības cēlonis esot bijis no kādas gleznas izstarotais Kari tīkls: “Mājā bija glezna, kura izstaroja nelabvēlīgus starus. Ilgs laiks pagāja, kamēr to atklāju. Glezna bija novietota patrepē, to pat pamanīt nevarēja. Ar svērteņa palīdzību starojumu atklāju, iznesu gleznu ārā, un māja nu ir tīra.
Svarīgi ir novērst kaitīgo staru iedarbību. Izoperējot audzēju, nevar doties mājup un atkal gulēt uz ūdens āderes. Es nebaidos no savas slimības, arī uz operāciju devos ar smaidu. Tagad jāveic ķīmiskā terapija, šonedēļ došos jau uz trešo kursu.
Videi jābūt “tīrai”
Hartmaņa un Kari tīkli ir zinātniski atklāti, bet maz izpētīti. Lai arī šie stari rodas tepat līdzās, vidē un telpā, tos dēvē par kosmiskajiem. Tie ir sarežģīti stari, kuri pārvietojas ar dažādu ātrumu atkarībā no Mēness fāzēm, un tos nevar neitralizēt. Cilvēks guļ un neizbēgami šo starojumu saņem un saslimst. Jāatrod, kas to raida. Tās var būt gleznas, sadzīves priekšmeti, piemēram, nelabvēlīgs starojums izplatās no stikla priekšmetiem zilganā krāsā. Bīstami ir arī dažādi metāla sakausējumi.
Apgalvo, ka agrāk cilvēki tik ļoti neslimoja. Agrāk tādu priekšmetu nebija! Dzīvoja koka mājās, ēda “tīru” pārtiku, gulēja uz salmu maisiem. Rudzu salmi āderu starojumu cauri nelaiž.”
Nosaka akas dziļumu
Oļģerta kungs dzīvo pašu celtā mājā, kur pirms tam pats pārbaudījis āderu vietas. Arī aka izrakta tieši ūdens āderu krustpunktā, un tajā ūdens nekad netrūkstot. Viņš spējot arī noteikt, cik dziļi zemē ir ūdens — kāda dziļuma aku būs jārok. “Piemēram, vietā, kur iesper pērkons, ādere ir metra dziļumā, zem skudru pūžņa ūdeni radošais slānis ir 20 metru zemes dzīlēs. Ūdens ādere ir plūstošās smilts slānis zemes garozā, pa kuru tek ūdens.
Ir grūti pilnīgi izvairīties no āderēm, bet nevajag aizmirst, kur tās ir. Tādās vietās nevajag gulēt un ilgstoši uzturēties, piemēram, sēdēt, skatoties televizoru,” stāsta rīkstnieks.
Pērkons sper krustpunktā
Ārstējoties slimnīcā, Oļģerta kungs medicīnas māsām, kuras žēlojušās par muguras sāpēm un stīvumu, ieteicis nesēdēt līdzšinējā vietā pie galda, jo pārbaudot atklājis, ka tur ir ādere. Viņas paklausījušas, un sāpes izzudušas.
Vai āderes veicina tikai audzēja rašanos vai var būt cēlonis arī citām saslimšanām? “Kura vieta cilvēka organismā ir visvārgākā, to āderu starojums nelabvēlīgi ietekmē,” apgalvo Oļģerts Ginaitis.
“Ļoti grūti atšķirt karstās jeb uguns un aukstās jeb ūdens āderes,” saka rīkstnieks. “Labi var noteikt, kurš koks aug āderu krustpunktā. Tas ir līks un žuburains, nīkuļo. Teiciens, ka pērkona laikā nedrīkst stāvēt zem lieliem kokiem, ir nepatiess. Zem lieliem drīkst, bet zem līkiem gan nē, jo pērkons sper āderu krustpunktos. Šādās vietās gan aug vareni ozoli, arī oši. Sīļi zīles glabā āderu krustpunktos, un tur ozoli labi ieaug. Augļukoki toties tādās vietās nīkuļo, tiem lūst zari, un drīz koks nokalst.”
Jautāts par to, vai cilvēks tomēr nav pakļauts daudziem bīstamākiem starojumiem, ko saņem no mūsdienu aparatūras, rīkstnieks teic: “Arī taisnība. Sevišķi nelabvēlīgi cilvēka veselību ietekmē mobilo tālruņu starojums, tie bojā redzi.”
Līdzīgs burvim
Vallietis Austrums Rozenbergs, aicināts parunāt par rīkstniecību, ar prieku piekrīt un nosaka — par to varot daudz runāt. Vēlāk atklājas, ka šim vīram piemīt arī citas brīnumainas spējas, ne vien āderu noteikšana. “Tādus kā es, šķiet, kādreiz par burvjiem dēvēja,” bilst viņš.
“Āderu tīklu zemē var salīdzināt ar asinsvadiem,” stāsta Austruma kungs. “Ir ūdens un uguns āderes — aukstas un siltas. Uz uguns āderēm senie latvieši būvēja mājai skursteni, bet ūdens āderēm “jāiet” pa logiem un durvīm. Āderu vietās plaisā mājas sienas.” Dzirdēts arī uzskats — ja netiek ievērota uguns āderes vieta, māja var nodegt.
Austrums Rozenbergs varot noteikt āderes vietu arī no attāluma, redzot telpas plānu. Arī jau iebūvētiem mājas pamatiem rīkstnieks pateikšot pareizo logu un durvju iebūvēšanas vietu.
Meklē pazudušas lietas
Viņa darbarīki ir divas vara stieples, ar kuru palīdzību varot atbildēt uz daudziem jautājumiem — vajag tikai rīkstniekam to iedomāties, un brīnumrīki parāda atbildi. Viņš tūlīt arī demonstrē: “Kur ir jūsu mašīna?”. Abas stieples pagriežas vienā virzienā. “Esmu to izmantojis arī savtīgos nolūkos — atradis cigaretes vai sievas paslēpto šņabi. Gadās pazaudēt kādu darbarīku zālē vai pļavā, arī to var atrast. Varu noteikt cilvēka asinsspiedienu, piena tauku saturu… Pie sevis skaitu datus, un īstajā vietā stieples reaģē.”
Austruma kungs strādājis par elektriķi, savas brīnumainās spējas atklājis 1991. gadā: “Biju Rīgā uz teātra izrādi. Nacionālā teātra mazajā zālē virs aktieru galvām saskatīju riņķus — katra auru. Jau cilvēkam pārkāpjot slieksni, redzu — ja gaišs, varu ar viņu runāt. Reiz ienāk kāds svešinieks, bet tumsa viņam visapkārt. Vēlāk noskaidroju, ka bijis cietumā, nav labs cilvēks.”
Neizskaidrojams spēks vadījis, un labie darbi atmaksājušies divtik. Austrumam Rozenbergam kādu tuvinieku esot pat izdevies izdziedināt. Viņš uzskata — lai pilnveidotu savas spējas, vajadzīgas zināšanas: “Jāmācās astroloģija, medicīna, bet augstākās izglītības iegūšanai esmu par vecu.”
Uz āderes žurkas nedzīvo
Cilvēka dzīve iekārtota pēc daudziem un dažādiem likumiem. Rīkstnieks uzskata, ka liels spēks ir arī maģijai un “ļaunām acīm”. Cilvēkiem jāievēro daudzas likumsakarības, ja vēlas dzīvot harmonijā ar sevi un apkārtējo pasauli. “Istabā pat lamāties nedrīkst,” saka Austruma kungs. “Sliktā enerģija nekur nepazūd, bet paliek telpā. To izkliedēt var, telpu izremontējot. Tīrā un gaišā telpā arī dzīve iegūst gaišu krāsu.”
Rīkstnieks bilst, ka mūsdienu ļaužu nevērība, būvējot māju, neesot slavējama: “Agrāk cilvēki strikti raudzījās, kā celt un iekārtot māju un saimniecības ēkas. Labības klēti būvēja ūdens āderu krustpunktā — tur nedzīvo žurkas, un graudi saglabā 12 procentu mitrumu. Tāds vajadzīgs, lai labība labi dīgtu.
Arī tas, ka lielā fermā vienā galā govis neslimo, bet citā slimo, ir izskaidrojams. Liellopus jāizmitina uz uguns āderēm, tās rada siltumu, bet ūdens āderes liellopiem nav labvēlīgas. Ja govs pēc dzemdībām neceļas, noteikti var apgalvot, ka tā ir ūdens āderu krustpunktā. Kādam paziņam sasirgušo lopu ieteicu pārvietot citā vietā, un nākamajā gadā govs atnesās bez sarežģījumiem.
Teiciens, ka cūka dubļus vienmēr atradīs, ir pamatots. Cūku aizgalds jātaisa ūdens āderu krustpunktā, tad cūkas labi barojas. Pat šādā karstā vasarā cūku aizgaldā būs dubļi, jo šis dzīvnieks uzsūknē mitrumu no āderes — tātad novietne ir pareizā vietā. Esmu cilvēkiem palīdzējis arī pareizi iekārtot saimniecības ēkas.”
Pasauli nepārveidos
Kādi ir Austruma kunga atklājumi par āderu ietekmi uz cilvēka veselību? “Cilvēks, kurš guļ uz uguns āderes, paliek kurls. Esmu par to vairākkārt pārliecinājies praksē,” saka rīkstnieks. “Cilvēks salīkst, bet daudz atkarīgs arī no tā, cik ādere ir stipra. Guļot uz āderes, jau pēc pusotra mēneša sāk sāpēt mugura, tad rodas arī smagākas kaites.”
Nevajagot censties āderi neitralizēt, bet labāk no tās izvairīties. “Pasaulē viss ir sakārtots, nav mūsu spēkos šo kārtību mainīt,” uzskata rīkstnieks. Viņš izgatavojis speciālu koka darinājumu, kas neitralizē āderes un cilvēku sargā, bet tā darbība vēl esot jāpārbauda.
Sajūt saikni ar dabu
Mazzalvietis Dailis Upesjuris atklāj, ka rīkstniecībā esot tikai amatieris — daudziem palīdzējis atrast akas vietu, un visās akās ūdens esot. Viņš āderu noteikšanai izmanto alumīnija stiepli, bet varot iztikt arī ar metāla rīvi.
“Visu mūžu esmu nostrādājis par mežkopi, un dabas tuvumu tā īpaši uztveru arvien,” saka vīrs no “Upesjuru” mājām. Arī to nosaukums pierāda dzimtas un dabas nesaraujamās saites. “Kāds mans sencis bijis varen liels makšķernieks. Upmalā viņu bieži manījis arī barons. Kad ļaudīm doti uzvārdi, izvēlējies atbilstošu,” skaidro tagadējais māju saimnieks.
Dīķim gruntsūdeņus nevajag
Dailis Upesjuris uzskata, ka reti kuram neesot rīkstnieka spēju, bet tagad šīs lietas ļaudis maz interesējot: “Cilvēki ir noslēgtāki, ir citas problēmas, un šīs nešķiet aktuālas.”
Rīkstnieks stāsta, ka reiz kāds kaimiņpagasta iedzīvotājs uzaicinājis atrast vietu dīķim, viņa vārdiem runājot, pie nelielas pirtiņas. “Pirts krietnas mājas lielumā, pieder naudīgiem cilvēkiem. Nācās skaidrot, ka dīķim jau gruntsūdeņus nevajag.”
Dažiem rīkstnieks esot norādījis mājas būvēšanas vietu. Kāds kolēģis reiz viņu arī pārbaudījis: “Uzcēlis māju, grib rakt aku. Jautāju, kur apmēram tā būtu vēlama, jo nenesīs jau ūdeni kilometra attālumā. Rādu krustpunktu, bet ievēroju, ka tur iedzīts mietiņš. Izrādās, kāds, kuram rīkstnieka spējas esot tikai reibumā, jau pirms manis precīzi parādījis. Dubults neplīst!”.
Lāčāda zem gultas
Arī savā mājā saimnieks izpētījis āderu vietas: “Uz āderēm nevajag gulēt, bet to grūti ievērot. Āderes iedarbību var neitralizēt, esmu dzirdējis, ka zem gultas klāj pat lāčādu.”
Dailis Upesjuris par pakalpojumiem nekad maksu neesot ņēmis. “Grūti nav, un šī māksla naudu nemaksā,” piebilst viņš.
Ar cik gan dažādiem talantiem var būt apveltīts cilvēks, un reizēm tie šķiet pat pārdabiski. Kādreiz rīkstniecība, kas nepakļāvās zinātniskam skaidrojumam, kā māņticība un pasakas bija atbīdīta sāņus. Rīkstnieku panākumus visbiežāk skaidroja ar nejaušām sakritībām, bet laiks maina vērtības un pierādījumus. Varbūt vērts tajos ieklausīties?
