Jaunjelgavietis Kaspars Vaišļa, sākoties briežu medību sezonai, nomedīja briežu bulli ar bronzas medaļas vērtiem ragiem. Šāda trofeja Jaunjelgavas apkaimē nav iegūta jau vairāk nekā septiņus gadus.
Jaunjelgavietis Kaspars Vaišļa, sākoties briežu medību sezonai, nomedīja briežu bulli ar bronzas medaļas vērtiem ragiem. Šāda trofeja Jaunjelgavas apkaimē nav iegūta jau vairāk nekā septiņus gadus.
Lai Jaunjelgavas apkaimē palielinātu briežu populāciju, mednieku klubs “Jaunjelgava” septiņus gadus briežus nemedīja. Tam ir rezultāti — šo dzīvnieku kļuvis ievērojami vairāk. Nu šo dzīvnieku medības atsāktas.
— Svētdienā ap sešiem vakarā devos uz mežu, — stāsta Kaspars Vaišļa. — Tikai pirms nedēļas tēvs, kurš arī ir kaislīgs mednieks, kādā svaigā izcirtumā bija uzcēlis medību tornīti. Kad pēc pusstundas jau kāpu pa trepēm, mežā iebaurojās bullis. Dzīvnieks strauji tuvojās. Kad viņš iebaurojās trešo reizi, es jau viņu redzēju starp kokiem, taču attālums vēl bija visai liels. Viņš iznāca izcirtumā un apgūlās. Tad baurošana atsākās. Pēc pāris brēcieniem viņš pagriezās uz citu debesspusi, un tā, kamēr bija “nosvētījis” visas četras. Beidzot briedis piecēlās un lēnām tuvojās. Kad mūs šķīra vairs tikai 70 metru, izšāvu. Bullis paspēra vēl dažus desmitus soļu un saļima.
Dzīvnieks bija ļoti liels. Viņa vecums — vismaz 13 — 14 gadu. Tas nozīmē, ka brieža dzīves pilnbrieds jau garām. Arī trofeja — ragi — lielāka vairs nekļūtu. Vienu ragu žuburu viņš bija nolauzis kādā cīniņā, vēl vienu sabojājis tad, kad ragi bija mīksti un nepārkaulojušies.
Medīju astoņus gadus, taču tik skaistu trofeju ieguvu pirmo reizi. Tā ir bronzas medaļas vērta. Medīt mani ieinteresēja tēvs. No mazām dienām kopā ar viņu gāju uz mežu. Arī vectēvam patika medīt.
