Līdz šim domāju, ka iedzīvotājiem kredīta ņemšana bankā ir, kaut rūpīgi apsverams, bet pozitīvs solis, jo tā ir iespēja uzlabot dzīves apstākļus.
Līdz šim domāju, ka iedzīvotājiem kredīta ņemšana bankā ir, kaut rūpīgi apsverams, bet pozitīvs solis, jo tā ir iespēja uzlabot dzīves apstākļus. Un dzīvot labos apstākļos galu galā esam pelnījuši mēs visi. Taču nu izrādās, tā nebūt nav, ja jau pat Finanšu ministrijas amatpersonas baida potenciālos kredītņēmējus. Lai atturētu iedzīvotājus ņemt kredītus, Finanšu ministrija gatavo īpašu kampaņu pret aizņemšanos. Tās laikā baidīs ar videoklipu “Aizņemies — riskē — pievienojies!”, rādot cilvēkus, kuriem atņem ledusskapjus, plītis, izliek viņus no dzīvokļa, jo, izmantojot kredītu, aizņēmēji nav izvērtējuši savas finansiālās iespējas.
Pie šādas “unikālas” iedzīvotāju baidīšanas metodes Finanšu ministrijas speciālisti gatavi ķerties, jo, lūk, arvien vairāk pieaugošie kredītapjomi radot valstī cenu kāpumu un inflāciju. Finanšu ministrijas darba grupa ilgi sprieda, kā inflāciju apturēt, līdz radās “ģeniālā” doma par iebiedēšanas reklāmas kampaņu. Citu prātīgāku ideju inflācijas mazināšanai ierēdņiem neesot.
Teorētiski viss it kā skaidrs — ņemot kredītus, iedzīvotāji vairāk iepērkas, bet pārdevēji, pieprasījumam pieaugot, palielina preces cenu. Kredītus neņems, naudas nebūs, arī cenas nevarēs “uzskrūvēt” bezgalīgi. Taču tā ir tikai teorija. Patiesībā ne jau kreditēšanas apjomu dēļ dārgāka kļūst pārtika, transports, komunālie pakalpojumi. Viens no būtiskākajiem sadārdzinājuma iemesliem — nemitīgi pieaugošās degvielas un gāzes cenas, kam seko cenu pieaugums arī pārējās nozarēs. Būtu jādomā, kā mazināt energoresursu cenu, bet Finanšu ministrijas darba grupai šobrīd galvenais ir apturēt kredītu ņemšanu. Tas nekas, ka attīstītajās Eiropas Savienības valstīs gandrīz visi dzīvo uz parāda, bet daudzu preču cenas tur joprojām zemākas nekā Latvijā.
Manuprāt, valdība kārtējo reizi mēģina dzēst ugunsgrēku ar ūdensglāzi. Tomēr Finanšu ministrijas amatpersonas gatavas cīnīties. Ja inflācijas tempus mazināt tomēr neizdosies, sekos vēl radikālāki paņēmieni. Piemēram, jau labu laiku apspriestā kredīta nodokļa ieviešana — lai katrs, kurš aizņemas naudu bankā, maksā par to nodokli valstij. Tā teikt, ja jau vari maksāt bankai, atver maku arī valsts labā.
