Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 10. klase uzvarējusi Zemkopības ministrijas rīkotajā konkursā skolu jaunatnei “Mūsu mazais pārgājiens” 10. —
12. klases grupā. 7. klase saņēma atzinību 5. — 9. klases grupā.
Jau par tradīciju kļuvušajam konkursam “Mūsu mazais pārgājiens” šogad iesūtīti 166 skolēnu kolektīvu darbi no Latvijas vispārizglītojošajām, profesionālajām skolām, interešu izglītības pulciņiem un mazpulkiem. Skolēni, rakstot konkursa darbu, šogad iepazina koku kā mūsdienīgu, drošu un daudzfunkcionālu materiālu, pievērsa uzmanību koka izmantošanai dažādās celtnēs Latvijā un pasaulē. Šogad konkurss notika jau astoto reizi.
Par savas klases mazo pārgājienu raksta Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 10. klases skolniece Kitija Lasmane: “16. septembrī mēs, desmitie, un klases audzinātāja Egija devāmies ekskursijā uz Aizkraukli, Jaunjelgavu un Daudzesi. Laikapstākļi mūs lutināja — spīdēja saule, vaigus glāstīja mīlīgs rudens vējiņš, un arī mēs smaidījām. Apmeklējām daudz interesantu vietu, kuras iepriekš bijām gan paši noskatījuši, gan ņēmām vērā Didža mammas Marutas, gan laikraksta “Staburags” žurnālista Imanta Kaziļuna ieteikumus.
Ekskursiju sākām laikraksta “Staburags” redakcijā, lai tiktos ar laikraksta kolektīvu un pateiktos žurnālistam Imantam par idejām, gatavojoties ekskursijai.
Viena no vietām, kuru apmeklējām, bija uzņēmums “Green Deck”, kur uzzinājām, kā gatavo koka un plastmasas dēļus. Interesanti bija redzēt, kā tos izspieda kā “gaļas mašīnā”. Bijām pārsteigti, ka Latvijā šis uzņēmums nav nemaz tik pazīstams, tāpēc gribētos novēlēt veiksmi “Green Deck” no visas mūsu klases.”
Neretieši viesojās arī pie koktēlnieka Pētera Grauduļa Jaunjelgavā un uzzināja, cik koks ir svarīgs. Pēteris Graudulis skolēniem parādīja daudz interesantu darbu no koka, pastāstīja, ka gatavot koka suvenīrus un priekšmetus nav nemaz tik viegli, tas ir laikietilpīgs darbs, jo to koktēlnieks dara ar rokām, neizmantojot nekādas iekārtas.
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 10. klases skolnieks Mikus Saldovers raksta: “Koks. Ko mēs īsti saprotam ar vārdu “koks”? Vai tā ir pagale, kas vēsajos ziemas vakaros silda mūs un mūsu tuviniekus? Bet varbūt tas ir skolas galds, pie kura tiek pavadīta lielākā daļa mūsu dienas? Vārds “koks” katra izpratnē rada dažādas domas, idejas un fantāzijas. Bet septembrī koku ieraudzījām citā gaismā. Pat vistālākajos fantāziju nostūros nevarējām iedomāties. Varbūt tas ir kāds koka šķūnītis, kas kalpoja kā štābs, un atrastā koka pagale bija kā bise, ar kuru šaudīties pret saviem draugiem, kuri tobrīd bija nīstākie ienaidnieki.” ◆
