Kokneses pagasta paju sabiedrībā “Bormaņi” notika gada pārskata sapulce, kurā piedalījās paju īpašnieki un sabiedrībā strādājošie.
Kokneses pagasta paju sabiedrībā “Bormaņi” notika gada pārskata sapulce, kurā piedalījās paju īpašnieki un sabiedrībā strādājošie. Paju sabiedrība darbojas kopš 1992. gada, tajā ir ap 100 paju turētāju. 2001. gadā sabiedrība strādājusi ar 22 tūkstošus latu lielu peļņu.
Par videi draudzīgu saimniekošanu (bormanieši audzē ekoloģiski tīrus graudus, ražo tādu pat lopbarību un slauc ekoloģiski tīru pienu) paju sabiedrība pērn ieguvusi EQ sertifikātu, bet tās galvenā ienākuma ādere ir piensaimniecība.
— Paju sabiedrībai pieder 150 slaucamo govju un vairāk nekā 60 jaunlopu, — stāsta “Bormaņu” valdes priekšsēdētājs Jānis Miezītis.
Bormanieši Rīgas piena kombinātam daudzus gadus piegādā tikai augstākās kvalitātes pienu. Ganāmpulka gada vidējais izslaukums ir lielāks nekā 4000 litru no govs, pērn RPK nodotas 502 tonnas piena — par 131 tonnu vairāk nekā 2000. gadā.
— Gandrīz desmit gadu cīnījāmies par izdzīvošanu. No Aizkraukles rajonā kādreiz bijušajām vairāk nekā 20 paju sabiedrībām ir palikušas divas — “Bormaņi” un “Ērberģe”. Pēc jaunā Komerclikuma prasībām mums līdz 1. jūlijam nevajag pārveidoties, tāpēc turpināsim strādāt kā paju sabiedrība, — saka Miezīša kungs.
Šie gadi nav bijuši viegli. Sabiedrībai savas zemes nav. Pirmajos kopsaimniecību putināšanas gados, kad zemi īpašumā atguva mantinieki, paju sabiedrībai ar lielām grūtībām izdevās kādu pārsimt hektāru nomāt. Visi zemes īpašnieki gribēja saimniekot paši. Nu daudziem no viņiem vēlme zudusi. Zemes īpašnieki paši meklē Miezīša kungu un piedāvā zemi iznomāt. Tāpēc kopsaimniecība var noturēties un ražošanu paplašināt.
Iespējams, kamēr vēl zemi var privatizēt par sertifikātiem, paju sabiedrība “Bormaņi” apsvērs zemes pirkšanas ideju. Tas būtu kopsaimniecības īpašums, ar kuru varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem, nevis kā tagad, kad nomas līgumi jāslēdz uz dažādu laika posmu.
Pērn strādāts ar peļņu, nu tās daļu izmaksās dividendēs. Kopsaimniecībai nav parādu, jo kredītus bormanieši neņem. Pagājušajā gadā nopirkts jauns Baltkrievijā ražots traktors, arī šogad iecerēts vienu iegādāties. Baltkrievijas tehnikai te uzticas, tāpēc citu valstu spēkratus nepērk.
Šogad “Bormaņos” atjaunos ap 100 hektāru ganību un zālāju, paplašinās ganāmpulku, ievāks savas zālāju sēklas un sāks atjaunot fermas. Tās jāiekārto atbilstoši Eiropas Savienības prasībām — ēkas ir vecas, arī slaukšanas iekārtas jāpilnveido.
