Vakar un aizvakar Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Aizkraukles noņēma bonu aizsprostu. Dīzeļdegvielas piesārņojums līdz Pļaviņu HES tā arī nenokļuva, lai gan naftas produktu plankumi bija redzami pie Kokneses.
Vakar un aizvakar Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Aizkraukles noņēma bonu aizsprostu. Dīzeļdegvielas piesārņojums līdz Pļaviņu HES tā arī nenokļuva, lai gan naftas produktu plankumi bija redzami pie Kokneses.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles brigādes komandieris Aivars Pastars informē, ka izmantoja 1300 metru norobežojošo bonu un 400 metru absorbējošo bonu. Norobežojošās bonas savāks un atdos to īpašniekiem, savukārt izlietotās absorbējošās bonas jau iznīcinātas.
— Ūdens Daugavā pie Aizkraukles ir tīrs, un bonu aizsprosts vairs nav nepieciešams, — saka Pastara kungs. — Līdz ar to beigsim arī 18 dienu ilgušās dežūras upes krastā. Drošības apsvērumu dēļ kādu laiku vēl saglabās bonu aizsprostu pie Daugavpils, lai savāktu to piesārņojumu, ko upē varētu ieskalot pavasara lietus.
Līdz šim no Baltkrievijas Daugavā ieplūdušās dīzeļdegvielas seku novēršanai iztērēts apmēram 250 000 latu. Tie nav galējie apkopotie izdevumi, jo vides glābšanas darbi turpinās, tāpat šai summai vēl nav pierēķināti videi nodarītie zaudējumi.
Valsts vides dienests uzskata, ka Latvijas teritorijā ieplūdušās dīzeļdegvielas apjoms ir aptuveni 3,7 tonnas. Šāda dīzeļdegvielas daudzuma videi nodarītais kaitējums saskaņā ar aprēķināšanas metodiku ir aptuveni 30 000 latu. Latvijas zivju resursu aģentūra konstatējusi, ka zivīm un viņu barībai būtisks kaitējums nav nodarīts. Daugavas ūdenī konstatēti arī organismi, kas ir īpaši jutīgi pret piesārņojumu.
Latvija ir nolēmusi Baltkrievijai pieprasīt kompensēt zaudējumus, ko radījis piesārņojums Daugavā.
