Kad Aizkraukles pilsētas sākumskolā audzēkņi iezvanīja pirmo septembri, viņi to darīja tik sparīgi un no sirds, ka skolas zvans saplīsa un nokrita, izraisot sirsnīgus mazo ķiparu smieklus un pieaugušo smaidus.
Vēl tagad ausīs skan bērnu…
Vēl tagad ausīs skan bērnu dzīvespriecīgie un bezrūpīgie smiekli uz nopietnā svinīgā pasākuma fona. Un tā vien šķiet, ka mazie ķipari no pirmā septembra dienas atcerēsies tieši šo notikumu ar zvanu.
Pirmie septembri parasti ir garlaicīgi. Arī šoreiz līdz ar informāciju par skolu skanēja vārdi par krīzi, par ekonomisko situāciju, par izglītības kvalitāti… Nu ko lai jaunu pasaka un novēl? Taču tie ir vārdi vecākiem, bērni gaida ko interesantu. Jo tas taču ir viņu pirmais septembris!
Tā vien gribas novēlēt, lai katrā pirmajā septembrī vismaz saplīstu kāds zvans!:)
