Ņemot vērā
ekonomiskos apstākļus, kad daudzos uzņēmumos samazināts darbinieku
skaits, taču darba apjoms saglabājies tāds pats vai nu jau sācis
atkal pieaugt, darbinieki bieži vien strādā virsstundas. Taču ne
vienmēr darba devēji apzinās,…
Latvijā spēkā
esošais Darba likums strikti nosaka, ka virsstundu
darbs pieļaujams tikai tad, ja darba devējs un darbinieks par to
vienojušies rakstveidā. Vienošanās jānoslēdz, pirms
sākts virsstundu darbs.
Savukārt, ja
starp darba devēju un darbinieku tomēr nav noslēgta rakstveida
vienošanās, bet darbinieks faktiski strādā virsstundas, darba
devējam precīzi jāuzskaita darbinieka nostrādātās virsstundas un
jāpiešķir par tām piemaksa.
Likums gan
paredz arī izņēmuma gadījumus,
kad pieļaujama darbinieka nodarbināšana virsstundu
darbā bez rakstiskas
piekrišanas:
·
ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības
(piemēram, glābšanas dienestu darbiniekiem var nākties dzēst
ugunsgrēku, glābt avārijā cietušos utt. arī pēc viņu maiņas
beigām);
·
lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai
citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē
vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā (piemēram, darba
vietā plīsis ūdensvads draud appludināt darbam nepieciešamās
iekārtas vai materiālus, kuri jāpārkārto);
·
steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai
noteiktā laikā (piemēram, pārtikas produktu krava piegādāta nevis
no rīta, bet vakarā, taču, tā kā produkti ātri bojājas, tie
jāsaliek saldētavās tūlīt, nevis rīt no rīta, kad darbinieki atkal
būs darbā).
Tiesa gan, arī šādos gadījumos
virsstundu darbs nedrīkst turpināties ilgāk kā sešas dienas pēc
kārtas, pretējā gadījumā darba devējam nepieciešama īpaša Valsts
darba inspekcijas atļauja.
Ņemot vērā
Eiropas Savienības direktīvu prasības, Darba likumā ir iekļauta
norma, kas paredz, ka darbinieka nostrādāto
virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 144 stundas
četru mēnešu periodā. Likumā nav noteikts virsstundu
limits, piemēram, nedēļai, mēnesim, trim mēnešiem vai gadam, līdz
ar to darba devējam jāveic aprēķins, ņemot vērā minēto četru mēnešu
periodu.
Šāds ierobežojums jāievēro ne tikai
tāpēc, ka to nosaka likums, bet arī tādēļ, ka darbinieks, ilgstoši
strādājot virsstundas, nespēj pietiekami atpūsties, līdz ar to var
pazemināties darba kvalitāte. Turklāt pastāv arī lielāks risks, ka
darbinieka noguruma un uzmanības trūkuma dēļ var notikt negadījumi
darbā, īpaši bīstami tas ir būvniecības, kokapstrādes un citās
līdzīgās nozarēs.
Bez šaubām, darbiniekam,
kurš veic virsstundu darbu, jāsaņem piemaksa
ne mazāk kā
100% apmērā no noteiktās stundas vai
dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā
100% apmērā no izcenojuma par paveiktā darba apjomu. Attiecīgi, ja
darbinieka stundas tarifa likme ir seši lati, tad par nostrādāto
virsstundu viņam pienākas 12 lati. Protams, darba koplīgumā vai
darba līgumā iespējams abpusēji vienoties par lielāku piemaksas
apmēru, nekā noteikts Darba likumā.
LDDK Zemgales
reģiona konsultāciju centrā Jelgavā arvien biežāk no uzņēmējiem
saņemam jautājumus par virsstundu aprēķinu tiem darbiniekiem, kuri
nodarbināti nepilnu darba laiku. Atbilstoši Darba likumam nepilns
darba laiks ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku –
astoņām stundām dienā vai 40 stundām nedēļā. Piemēram, ja
darbinieks un darba devējs vienojušies par nepilnu darba laiku –
piecām stundām dienā, tad gadījumā, ja darbinieks būs nostrādājis
sešas stundas, darba samaksa jāaprēķina par šīm sešām stundām
vispārējā kārtībā atbilstoši darba līgumā noteiktajai samaksai, jo
tas nav uzskatāms par virsstundu darbu. Tiem darbiniekiem, kuriem
noteikts nepilns darba laiks un kuri nostrādā vairāk stundu, nekā
paredzēts darba līgumā, virsstundas netiek skaitītas, jo tās
veidojas tikai tad, ja darbinieks strādā virs normālā darba laika.
Arī gadījumos, kad darba devējs vienu darba dienu, kas „iekrīt”
starp svētku dienu un brīvdienām, pārceļ uz sestdienu tajā pašā
nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, tas nav uzskatāms
par virsstundu darbu.
Līdzās darba
samaksas un virsstundu darba apjoma nosacījumiem jāatceras, ka
Darba likums aizliedz nodarbināt virsstundu
darbā jauniešus līdz 18 gadu vecumam, sievietes,
kuras gaida bērnu, un sievietes gada laikā pēc bērna piedzimšanas,
kā arī visu bērna krūts barošanas laiku. Minētās darbinieku
kategorijas (izņemot jauniešus!) var nodarbināt virsstundu darbā
vienīgi tad, ja darbinieks rakstveidā tam
piekritis.
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā
vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, aicinu
bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas
Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā, Pasta ielā 47, 308.
kabinetā, kā arī, zvanot pa tālruni 63020449 vai sūtot savus
jautājumus uz e-pastu [email protected].
Latvijas Darba devēju
konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek
nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba
attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana
nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo
centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba
devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības
normatīvo aktu praktisku piemērošanu”
ietvaros.
