Bieži ir dzirdams apgalvojums, ka viens cīnītājs pret vairākiem
neko nevarot panākt. Sevišķi – ja problēmsituācija ir laidusi
dziļas saknes sabiedrības uzskatos. Ar kādu pavisam vienkāršu
piemēru no dzīves (pēdējo dienu notikums) es…
Ar grupu ceļojumiem ir tā, ka vairumā gadījumu viņu ēšanas laiks un
vietas ir laicīgi rezervētas. Grupas ir grupas. Tas nav tā, ka
pāris cilvēku ieskrien kādā ēstuvē un izēd to tukšu… Ja negaidīti
kādā vietā uzrodas cilvēki grupā – viesmīlis var dabūt skriet uz
kūti pēc olām… Bet stāsts nav par to.
cūkgaļas. Un izrādās, ka viens no viņiem, būdams musulmanis,
cūkgaļu neēd. Neēd un viss. Un dabūja ko citu. Vēl vairāk –
nākošajā ēdienreizē visi, atkārtošu – VISI – ēda vistu. Vienkārša
iemesla dēļ. Ēstuve visiem gatavo ko vienu. Bet viens no viņiem
neēd cūkgaļu. Visi pakļāvās vienam. Pakļāvās un
nepīkstēja.
sev apkārt? Vai apgalvojums «Es jau neko tāpat nepanākšu» nav
vienaldzīgi gļēvulīgs?
vēlreiz – runa nav par cūkgaļu vai musulmaņiem. Runa ir par mums un
mūsu attieksmi.