Tuvojas 21. septembris – Starptautiskā miera diena. Diena, kas aicina atzīmēt tik nozīmīgu jautājumu, tik nozīmīgu tēmu kā miers. Nereti cilvēki apzinās miera vērtību tikai tad, kad tā vairs nav. Tikai tad, kad zemi saārda nemiera posts;…Kam gan var būt izdevīgi šie slaktiņi?! Vai pārākajiem starp rasēm, labākajiem starp tautām, viedākajiem no reliģijām vai kulturālākajiem no kulturālajiem? Atbilde ir nē, jo pārāko nav. Katrs no mums ir unikāls savā ziņā un tieši tāpēc interesants. Katram no mums var būt pieejami atšķirīgi resursi. Mēs varam ieguldīt atšķirīgu darba apjomu un iegūt atšķirīgus rezultātus, taču tas nenozīmē, ka kāda etniskā vai sociālā grupa vai reliģiskā kopiena ir labāka vai sliktāka. Tas nozīmē, ka mūsu sociālā piederība un paražas mēdz būt atšķirīgas. Tas nav pamatojums, lai mainītu citus, ja vien viņu paradumi nepārkāpj vispārpieņemtās cilvēktiesību normas. Pat šādos gadījumos mainīt kāda uzskatus nav iespējams ar militāru spēku, jo mēs zinām – ar varu mīļš nekļūsi.
Konflikti, lai kāds būtu to ārējais iemesls, ir izdevīgi neliešiem, kuri vēlas manipulēt ar ļaužu domām un sirdīm. Neliešiem, kuri pelna naudu, tirgojot ieročus konfliktu izraisīšanai un uzturēšanai. Neliešiem, kuriem nepieciešami konflikti un jauni līderi, lai piekļūtu resursiem, kas viņus padarītu pasakaini bagātus. Tās ir atziņas, kas mums būtu jāpatur prātā, sagaidot Starptautisko miera dienu. Tās ir atziņas, kuras mums būtu jāpatur prātā, domājot par militāriem konfliktiem pasaulē. Būsim iecietīgi viens pret otru. Ļausim ikvienam no mums izvēlēties sev pieņemamu dzīvesveidu, sev pieņemamas vērtības. Neuzspiedīsim citiem savu izvēlēto dzīves ceļu.
P.s. 9.11 – pieminot dienu, kas pagrieza pasauli.
Ivars Jakovels
politikas zinātnes maģistrs
