Kārtējo reizi Latvijā pienācis laiks, kad valdošie politiķi tikpat
kā nevēlas spriest par ekonomiku, sociālajām lietām un valsts
pārvaldes sakārtošanu. Priekšplānā tiek izvirzīti tā dēvētie
nacionālie jautājumi jeb kurš lielāks latvietis…Tagad, kad mūsu zeme un valsts cīnās par ekonomisko izdzīvošanu,
bet liela daļa līdzcilvēku spiesta doties ekonomiskajā emigrācijā,
labējie politiķi konkrētu risinājumu vietā piedāvā iebiedēšanas
kampaņu ar kaimiņzemes lāci, iedrošina ar sentēvu pastalām un
vīzēm, attur ar baltā lāča vai citu pasaku tēlu gaidīšanas
svētkiem. Bet jāsaka, ka es viņus saprotu! Ko gan citu lai dara
ļaudis pēc ilgstošas bezdarbības vai pat kaitniecības gadiem ar
valsts likteņa atslēgām rokās? Tā vietā, lai strādātu Latvijas
zemes un tautas labā, parūpējušies viņi ir vienīgi par dāsnu
atalgojumu sev un tuvākajiem.
Vēl dzīvs ir
ideālisms un ticība kopējiem spēkiem mainīt līdzšinējo lietu
kārtību mūsu valstī, kur daudz ko izšķir nevis vajadzība vai
veselais saprāts, bet nauda un pazīšanās. Vēl varam pagūt griezt
vēstures ratu, lai Latvija atsāktu plaukt, bet plašajā pasaulē
izklīdušie radi, draugi un paziņas atgrieztos dzimtajā sētā. Bet
tam ir vajadzīgs atbildīgs politiķu darbs. Sūrs, pareizi virzīts
darbs, kura augļus ienākamies redzēsim soli pa solim.
Mums jāmaina nodokļu sistēma, līdzīgi kā citās
Eiropas valstīs paredzot tajā progresivitātes principu jeb bagātam
jāmaksā vairāk un zemus ienākumus gūstošajam mazāk. Tas ļāvis
attīstīt ražošanu – valsts labklājības avotu – nevienā vien zemē.
Valsts pārvaldē jārod iespēja sekmīgāk atbalstīt Latvijas uzņēmumu
eksporta iespējas tuvākās un tālākās zemēs, veicinot nacionālo
ražošanu un jaunas darbavietas. Savukārt, sarunās ar
starptautiskajiem aizdevējiem jāvienojas par kredīta atmaksas
grafika pārskatīšanu, negrūžot savu zemi un tautu vēl lielākā
postā. Tādi ir nozīmīgākie uzdevumi turpmākiem gadiem Latvijas
politikā, kurus paveiksim Latvijas Republikas 11. Saeimā.
Ivars Jakovels
11. Saeimas deputāta kandidāts
politikas zinātnes
maģistrs
