Kāda deputāta darbs

Vienmēr esmu iestājies par
pilsonisko līdzdalību un informācijas pieejamību. Saeimā gan nebūs
daudz laika interneta sarakstēm, taču no principa neatkāpšos. Šī
iemesla dēļ centīšos gan pats, gan ar savu palīgu atbalstu pēc
iespējas biežāk publicēt sava darba atskaites, piemēram, internetā.
Protams, ikdienā izplatīt informāciju desmitiem dažādu kanālu ir
grūti, tāpēc regulārai darbībai ir izvēlēti daži, kuros iespējama
atgriezeniskā saite ar visplašāko sabiedrības
daļu.

Viens tāds kanāls, bez šaubām, ir Latvijas
populārākais portāls draugiem.lv, kur arī man tagad darbojas
virtuālais birojs, kurā būs atrodamas manas pārdomas un darba
atskaites – Jūs varat to apmeklēt adresē www.draugiem.lv/deputats,
sūtīt tur vēstules un uzdot jautājumus, lasīt blogu
utt.

Operatīvai informācijai joprojām izmantošu
tviteri – gan personigo kontu @AtisLejins, no kura
ierakstu kopijas parādās arī www.draugiem.lv/atislejins,
gan palīgu veidoto @PAR_AtiLejinu.

Tāpat joprojām darbojas mana mājaslapa www.lejins.lv, taču tā
vairāk būs domāta garākiem viedokļu rakstiem un mediju materiāliem.

Un visbeidzot, noteikti esat aicināti izmantot
sabiedriskās politikas centra “Providus”
izveidoto portālu “Gudras
galvas”, kurā var ērti uzdot
jautājumus visiem jaunās Saeimas deputātiem (tai skaitā man),
frakcijām, pārstāvētajām partijām.

Mani pirmie darbi
parlamentā

 Vispirms
vēlos pateikt, ka man ir gandarījums par to, ka ir izdevies
izveidot koalīciju, kas orientēta uz valsts ekonomisko attīstību.
Šoreiz valdības veidošanas process bija neierasts Latvijai! Citi to
sauc par plūkšanos, strīdēšanos, amatu dalīšanu, bet es tajā
saskatīju ko citu – demokrātiju. Tās domstarpības, ko sabiedrība
redzēja Vienotības iekšienē, parāda, ka ir Latvijā vismaz viena
liela politisko partiju apvienība, kurā valda demokrātija, nevis ir
viens oligarhs, kurš atļauj vai neatļauj, vienpersoniski nodiktē
partijai, kā un ko lemt! Esmu drošs, ka pēc šī sarežģītā valdības
veidošanas procesa, nāks produktīvs un Latvijai nepieciešams darbs.
Atgādinu, ka Holandei pagāja seši mēneši, kamēr tika izveidota
valdība pēc vēlēšanām.

Latvija –
alternatīvās enerģijas
lielvalsts

 Uzskatu, ka Latvijai
jākļūst par alternatīvās enerģijas lielvalsti. Mums daba un
ģeogrāfiskais novietojums devis visus nepieciešamos
priekšnoteikumus, lai tas notiktu. Atliek vien pašiem paveikt mājas
darbus! Latvijā var izmantot vēja, saules, hidroenerģiju, zemes
siltumu, bet pats galvenais – mums ir milzīgs neizmantotās biomasas
potenciāls!

Lai mēs sāktu izmantot vietējos
enerģijas resursus daudz lielākā apjomā, ir nepieciešams sakārtot
likumdošanu. Un to uzskatu par vienu no savām prioritātēm strādājot
parlamentā. Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, nepieciešams
alternatīvās enerģijas likums, kas potenciālajiem investoriem ļautu
skaidri saprast valsts attieksmi pret šo nozari un perspektīvas
tuvākā un tālākā nākotnē. Ar šī likuma palīdzību jālikvidē kvotas
alternatīvās enerģijas ražošanai, jānosaka saprātīga cenu politika
un jānodefinē enerģijas ražošanas noteikumi ilgtermiņā, lai
garantētu nozarei stabilu ilglaicīgu
attīstību.

Šai nozarei un noteikumiem jābūt
maksimāli atklātiem un skaidriem, lai līdz minimumam izskaustu
korupcijas iespējamību, kas ir jau nodarījusi būtisku kaitējumu  ne
vienai nozarei vien
Latvijā.

Izglītība

Saeima jau divus sasaukumus – 8 gadus nav
spējusi vienoties un pieņemt augstākās izglītības likumu. Ja ņem
vērā, ka viena no mūsu tautas bagātībām ir augstais izglītības
līmenis un kvalificēts darbaspēks, tad šāda „muļļāšanās” ir
traģiska valsts nākotnei.

Lai augstākās
izglītības mācību iestādes varētu attīstīties, tām jādod maksimāli
liela neatkarība un patstāvība saimnieciskajos jautājumos. Ir
nesaprotama situācija, kad no augstskolām un universitātēm tiek
prasīti labi saimnieciskie rādītāji, bet tās savai izaugsmei nevar
izmantot resursus, kuriem pēc loģiskas būtu jābūt to rīcībā.
Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte nevar apgūt
Eiropas fondu līdzekļus, jo nav pieejams līdzfinansējums. Ja zeme,
uz kā atrodas universitāte, būtu tās īpašumā, to varētu ieķīlāt un
iegūt līdzfinansējumu, ko kopā ar Eiropas līdzekļiem ieguldīt
zinātnē un izglītībā. Šo ačgārnību apņemos risināt jau tuvākajos
mēnešos.

 Progresīvā nodokļu
sistēma

 Vienotības priekšvēlēšanu
programmā tikai teikts, ka Latvijas nodokļu politikā jāievieš
progresīvi principi. Strādājot pie Latvijas nodokļu politikas
reformas, mana prioritāte būs panākt, lai Latvijā nodokļus maksātu
arī bagātnieki, ne tikai sabiedrības vidusslānis un
trūcīgākie.

Progresīva nodokļu sistēma ir
modernas industriāli attīstītas valsts pašsaprotama sastāvdaļa.
Ieviešot progresīvo nodokļu sistēmu, mums jābūt gudriem, lai
maksimāli samazinātu iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Piemēram, jāizskauž ofšori, kur oligarhi un citi shēmotāji veikli
iemanījušies noslēpt savus uzkrājumus. Bet tas jādara ne vien
Latvijas, bet visas Eiropas  un pasaules mērogā. Eiroparlaments un
G20 jau spēruši pirmos soļus šajā virzienā.

Ir
svarīgi, lai Baltijas valstīs veidotos vienota nodokļu politika,
tādēļ, un arī lai rastu labākos risinājumus, mums šajā jautājumā
jāstrādā roku rokā ar Igaunijas un Lietuvas politiķiem. Ņemot vērā,
ka par progresīviem nodokļiem pirms vēlēšanām iestājās gan
Vienotība, gan ZZS, Latvija varētu būt tas, kas uzņemtos iniciatīvu
šajā procesā!

ES naudas
apguve

 Esmu gatavs meklēt to
„korķi”, kas ir nosprostojis Eiropas fondu naudas apguvi
pilnvērtīgā apjomā Latvijā. Ir svarīgi, lai šo „korķi” parlamentam
kopā atbildīgajām ministrijām izdotos noņemt un Latvija kļūtu par
pirmrindnieci ES līdzekļu apguvē.

Laikā, kad ir
apgrūtināta ārzemju investīciju piesaiste, ES nauda ir svarīga
esošajām un jaunu darba vietu radīšanai, nodokļu pienesumam budžetā
un visai tautsaimniecības attīstībai. Uzskatu, ka šo līdzekļu
apguve ir jāvienkāršo, jāsamazina birokrātiskais process un
jānodrošina skaidra, kompakta un caurspīdīga institūcija, kas var
šos procesus pārraudzīt un stimulēt.

Ar
cieņu – Atis Lejiņš, LR 10. Saeimas deputāts