Cik garš atvaļinājums darbiniekam pienākas? Vai
atvaļinājumu drīkst dalīt pa vienai dienai, nevis izmantot uzreiz
nedēļu vai vairākas nedēļas? Šādi un līdzīgi jautājumi bieži tiek
uzdoti konsultācijās, ko sniedzu Zemgales darba devējiem….
Normal 0
false
false
false
LV
X-NONE
X-NONE
Ikgadējais atvaļinājums un tā piešķiršanas nianses
Katram
darbiniekam pienākas ikgadējs apmaksāts atvaļinājums neatkarīgi no
tā, vai darba līgums noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, kā
arī – vai darbinieks strādā pilnu vai nepilnu darba laiku.
Ikgadējais
atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām gadā.
Ja darbinieks konkrētajā darba vietā ir nodarbināts ne mazāk kā
pusgadu, viņam ir tiesības prasīt ikgadējo atvaļinājumu par pirmo
darba gadu.
Ja darbinieka atvaļinājuma laikā ir kāda svētku
diena, kā arī, ja darbinieks atvaļinājuma laikā saslimst un noformē
darbnespējas lapu, atvaļinājums jāpārceļ vai jāpagarina par svētku
dienu, vai jāpārceļ darbnespējas dienu skaits.
Darba
devējiem jāatceras, ka laiks, kad darbinieks bijis bērna kopšanas
atvaļinājumā vai bezalgas atvaļinājumā, kas ilgāks par četrām
nedēļām viena gada laikā, nav jāieskaita kopējā laikā, kas dod
tiesības uz atvaļinājumu. Piemēram, ja darbiniekam konkrētā gada
ietvaros piešķirtas sešas nedēļas bezalgas atvaļinājuma, tad divas
nedēļas, kas pārsniedz minēto četru nedēļu periodu, neieskaita
laikā, kas dod tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu. Tomēr darba
devējs un darbinieks var vienoties, ka laiks, kad darbinieks,
piemēram, bijis bezalgas mācību atvaļinājumā, tiek ieskaitīts
laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu. Šādu vienošanos var
iekļaut darba līgumā.
Jāņem arī vērā, ka darbiniekiem, kuriem vēl nav 18
gadu, ir tiesības uz vienu mēnesi ilgu atvaļinājumu, līdz ar to
ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums viņiem būs atkarīgs no
atvaļinājuma faktiskās izmantošanas perioda, un tas var būt 28-31
dienu ilgs.
Darba
likumā ir arī noteiktas atsevišķas darbinieku kategorijas, kuriem
atvaļinājums vasarā vai pēc viņu vēlēšanās jebkurā citā laikā
pienākas obligāti: personām līdz 18 gadu vecumam un tiem
darbiniekiem, kuriem ir bērns vecumā līdz trim gadiem vai bērns
invalīds līdz 18 gadu vecumam. Ja, piemēram, kādā uzņēmumā strādā
abi līdz trim gadiem veca bērna vecāki, viņiem ir tiesības darba
devējam pieprasīt atvaļinājumu vasarā vai pēc viņu vēlēšanās
jebkurā citā laikā.
Dalīts
atvaļinājums
Atbilstoši
Darba likumam darba devējs un darbinieks var vienoties par ikgadējā
apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu pa daļām, taču viena no
atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par divām
kalendāra
nedēļām. Savukārt atlikušais atvaļinājuma
laiks var tikt sadalīts darba dienās. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka
tā dalīšanai jābūt saprātīgai un saistītai
ar atvaļinājuma izmantošanas pamatmērķi ikvienam darbiniekam
nodrošināt pietiekamu atpūtu, lai neciestu viņa veselība un
atjaunotos darbinieka darba spējas.
Praksē ir piedzīvoti arī gadījumi, kad
darbinieks, piemēram, vienu atlikušo atvaļinājuma nedēļu vēlas
izņemt kā atsevišķas darba diena. Tiesa gan, tad izveidojas
situācija, ka darbinieks ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā ir nevis
vienu kalendāro nedēļu (piecas darba dienas jeb kopumā septiņas
atpūtas dienas, ieskaitot nedēļas nogali), bet gan septiņas darba
dienas.
Jāpiebilst,
ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības likums nepieļauj šādas situācijas izveidošanos, jo ir
noteikts piešķiramo ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma darba dienu
skaits kārtējā gadā. Privātajā sektorā nodarbinātajiem šāda
regulējuma nav.
Lai
šajā jautājumā izvairītos no pārpratumiem starp darba
devēju un darbinieku, uzņēmumiem iesaku darba kārtības noteikumos
paredzēt vienas atvaļinājuma daļas minimālo ilgumu, piemēram, tā
nevar būt īsāka par vienu kalendāro nedēļu. Tādējādi
darbiniekam būs pienākums pieprasīt un saņemt ikgadējā apmaksātā
atvaļinājuma daļu vismaz vienas kalendārās nedēļas apmērā, savukārt
darba devējs laikus varēs saplānot uzņēmuma darbu un konkrētā
darbinieka atvaļinājuma laikā pieejamos cilvēkresursus.
Ikvienu
jautājumu par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu darba devējs
un darbinieks izlemj, savstarpēji vienojoties. Atsevišķos
gadījumos
ar darbinieka rakstveida piekrišanu atvaļinājuma daļu var pārcelt,
taču ir jāņem vērā, ka nedrīkst ilgstoši uzkrāt neizmantotās
atvaļinājuma daļas. Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka
uzkrājušies atvaļinājuma periodi, kas kopumā ilgāki par sešām
nedēļām (ja darbinieks tos nav pieprasījis), ir
dzēšami.
Papildu
atvaļinājums
Līdzās
jautājumiem par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu konsultācijās bieži
tiek vaicāts par kāzām: vai darba devējam ir pienākums piešķirt
darbiniekam apmaksātas brīvdienas kāzu svinēšanai? Likumā tas nav
noteikts, un ļoti bieži darbinieks uz kāzu laiku aiziet ikgadējā
apmaksātajā atvaļinājumā. Tomēr šo punktu kā papildu labumu var
paredzēt darba kārtības noteikumos vai koplīgumā.
Kuriem
darbiniekiem ir tiesības uz
papildatvaļinājumu?
Papildatvaļinājumu trīs darba dienu apmērā var saņemt darbinieki,
kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns
invalīds līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbinieki, kuri pakļauti
īpašam riskam darbā.
Kādas
vēlmes ņemt vērā, bet kādas – ne?
Darba
devējiem nereti nākas sastapties arī ar situāciju, kad darbinieks
izsaka vēlmi atvaļinājumā nedoties. Tādos gadījumos jāatceras, ka
atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav atļauta. Tas ir aizliegts pat
tad, ja darbinieks pats to ierosina. Atvaļinājuma atlīdzināšana
naudā ir pieļaujama tikai tad, ja darba attiecības tiek izbeigtas
un darbinieks nav paspējis viņam pienākošos atvaļinājumu
izmantot.
Lai
arī Darba likumā ir piebilde, ka, piešķirot atvaļinājumu, jāņem
vērā darbinieka vēlmes, tas nenozīmē, ka darba devējam nav tiesību
atvaļinājuma grafiku veidot tā, lai uzņēmums varētu nodrošināt
normālu darba gaitu. Tādējādi uzņēmums, savlaicīgi un pārdomāti
veidojot atvaļinājumu grafiku, izvairās no tā, ka darbinieki dosies
atpūtā tikai siltajā sezonā (vasarā) vai tajos mēnešos, kad ir
svētku dienas. Tāpēc liela nozīme ir savstarpējai komunikācijai
uzņēmumā un spējai vienoties par
kompromisiem.
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi
šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos,
aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas
Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā, Pasta ielā 47, kā
arī, zvanot pa tālruni 63020449 vai sūtot savus jautājumus uz
e-pastu [email protected].
Latvijas
Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība
tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba
attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana
nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo
centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba
devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības
normatīvo aktu praktisku piemērošanu”
ietvaros.
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable {mso-style-name:”Table Normal”;
mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-parent:””;
mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt; font-family:”Calibri”,”sans-serif”;}
