„Maz bija tādu
valsts vīru, kas patiesi kalpoja valstij. Lielākajai daļai valsts
bija slaucama govs. Tikuši pie varas tie raudzīja sev personīgi
kaut ko nodrošināt, uzsākot izdevīgus veikalus,” tā pirms vairākiem
gadu desmitiem savā…
Normal 0
false
false
false
MicrosoftInternetExplorer4
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable {mso-style-name:”Table Normal”;
mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:””; mso-padding-alt:0cm
5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt; font-family:”Times New Roman”;
mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400;
mso-bidi-language:#0400;}
Normal
0
false
false
false
MicrosoftInternetExplorer4
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable {mso-style-name:”Table Normal”;
mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:””; mso-padding-alt:0cm
5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt; font-family:”Times New Roman”;
mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400;
mso-bidi-language:#0400;}
Par Latvijas
politiskās vides tradīciju trūkumu runāts ne vienu vien reizi. Jau
kopš 90. gadu sākuma, kad ieviest kārtību valstī uzņēmās tie, kas
bija dzīvojuši Padomju Latvijā. Tie bija laiki, kad par brīvu un
neatkarīgu Latviju domāja, kā par dāvanu, kas pienāktos mums
visiem. Viņu pieredze bija saistīta ar Padomju Savienībā iegūto
izpratni par politikas, demokrātijas un valsts attīstības
redzējumu.
Jau šobrīd medijos
vairākkārt parādījušās ziņas par vairāku politiķu aiziešanu.
Raimonda Paula (TP), Jura Dobeļa (TB/LNNK), Imanta Kalniņa
(TB/LNNK), Annas Seiles (PS), Jāņa Lagzdiņa (TP) un citu, kas par
savu aiziešanu no politiskās skatuves jau paziņojuši publiski. Viņu
vietā ir jānāk jaunai politiķu paaudzei. Jaunā Rīgas teātra
mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis kādā no
intervijām uzsvēris, ka politikā jānāk jauniem cilvēkiem, kas vēl
tic tīrai un godīgai politikai, tiem, kam šobrīd vēl nav
trīsdesmit, kas nav „sasmērēti ar shēmošanu”.
Gribas ticēt, ka šī brīža notikumi
valstī un politiķu rīcība nav mazinājusi jaunu cilvēku vēlmi
iesaistīties politiskajos procesos, bet tieši otrādi – radījusi
augsni vēlmei mainīt to, kļūstot izglītotākiem, progresīvākiem un
zinošākiem politiķiem. Esot tādiem, kas saskata pieļautās kļūdas un
piedāvā konstruktīvus risinājumus. Esot tādiem, kas savus
priekšlikumus un idejas izklāsta pēc būtības. Esot tādiem, kas
gatavi palielināt sabiedrības uzticības kredītu nevis kuļot tukšus
salmus, bet aizstāvot sabiedrības intereses un strādājot pēc visiem
zināmā principa – viens likums, viena taisnība visiem. Gribas
ticēt, ka sabiedrība, vēlētāji tomēr būs aktīvi, izdarīs izvēli par
labu gados jaunajiem, noticēs un dos iespēju. Nevis ar domām, ka
nav ko zaudēt, bet ar domām – laiks mainīties pēc būtības.
Šis ir jauno politiķu paaudzes laiks,
kad iespējams raudzīties nākotnē, nevis atkal un atkal pārcilāt
pagātnē pieļautās kļūdas. Šis ir laiks, kad mums ir jārīkojas,
pierādot, ka arī mums ir savs skatījums uz Latvijas attīstību un
esam gatavi strādāt, lai to īstenotu.
